Turcijas kurdu nemiernieku grupējums svētdien brīdinājis, ka varētu rīkot partizānu uzbrukumus, lai apturētu hidroelektrostaciju aizsprostu būvi Turcijas dienvidaustrumu rajonos, jo uzskata, ka šo projektu mērķis ir ne tik daudz ražot elektroeneģiju, kā pārvietot minēto rajonu iedzīvotājus un veidot tur Turcijas armijas priekšposteņus.
Kurdistānas Kopienu savienība (KCK), kas tiek uzskatīta par galvenokārt kalnu rajonos bāzētās Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) pilsētu atzaru, pieļāvusi iespēju uzbrukt gan pašiem būvobjektiem, gan tehnikai, un aicinājusi jauno spēkstaciju projektos iesaistītos būvuzņēmējus doties projām no turienes. Tā arī apsūdzējusi valdību pamiera pārkāpšanā.
Pamiers starp Turcijas armiju un PKK lielās līnijās tiek ievērots kopš 2013.gada, bet pēdējo mēnešu laikā spriedze atkal saasinājusies. KCK norāda, ka tā izturējusies pret pamiera noteikumiem ļoti nopietni, kamēr Turcijas valsts tos pārkāpusi.
Vienlaikus Turcijas mediji informē par sporādisku varadarbību Turcijas austrumos un vaino tajā PKK. Ziņu aģentūra "Dogan" vēsta par apšaudīšanos armijas un PKK kaujinieku starpā, kurā viens cilvēks nogalināts un divi ievainoti, bet Turcijas valsts kontrolētā aģentūra "Anadolu" ziņo, ka PKK kaujinieki esot aizdedzinājuši ceļu būves tehniku.
Kurdi, kas tiek uzskatīti par pasaules lielāko tautu, kam nav savas valsts, ir arī Turcijas lielākā minoritāte. PKK gadu desmitiem cīnījās par neatkarīgas Kurdistānas valsts izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā, un šis konflikts kopumā prasījis aptuveni 45 000 cilvēku dzīvību, bet pasludināja pamieru, kad valdība sāka slepenas miera sarunas ar ieslodzīto PKK līderi Abdullu Edžalanu.
Pēdējā laikā Turcijas kurdiem vilšanos radījusi Ankaras nevēlēšanās atbalstīt tos kurdus, kas Sīrijā cīnās pret džihādistu grupējuma "Islāma valsts" kaujiniekiem.
Turcija likusi saprast, ka nevēlas pieļaut nekādas kurdu autonomijas izveidošanos Sīrijas ziemeļos pēc Irākas parauga.