Lielbritānijas armijai lielāku daļu sava budžeta vajadzētu tērēt spiegu lidmašīnām, bezpilota lidaparātiem un īpašo uzdevumu spēkiem cīņai ar ekstrēmistu kaujiniekiem, pirmdien pavēstīja Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kamerons.
Valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tā pildīs NATO ieteikto minimālo budžetu aizsardzībai - 2% no iekšzemes kopprodukta - visus piecus Kamerona konservatīvo spēku valdīšanas gadus.
"Es esmu uzdevis aizsardzības un drošības vadītājiem īpaši pievērsties tam, kā mēs varam darīt vairāk, lai cīnītos pret "Islāma valsts" draudiem un islāmistu ekstrēmismu," sacīja Kemerons.
"Tas varētu nozīmēt vairāk spiegu lidmašīnu, bezpilota lidaparātu un īpašo vienību. Pēdējos piecos gados esmu redzējis, cik vitāli [svarīgas] ir šīs lietas mūsu drošībai," teica Lielbritānijas premjers.
Pārskatu par aizsardzības tēriņiem plānots pabeigt rudenī.
Tajā būtu jāizvērtē augošie draudi - terorisms, ekstrēmisms vai arvien agresīvākā Krievija - un jānosaka, vai apdraudējums ir fizisks vai kibertelpā, teikts Kamerona biroja paziņojumā.
Tajā paredzēts izvērtēt arī iespējas izmantot Lielbritānijas bāzes kuģi "Queen Elizabeth" bezpilota lidaparātu un speciālo vienību startiem sadarbībā ar partneriem, piemēram, ASV.
Lielbritānija patlaban ietilpst koalīcijā, kas karo pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts" Irākā un tai ir novērotājas loma Sīrijā. Grupējums patlaban kontrolē ievērojamas teritorijas šajās valstīs.
Valdības ministri sākuši apspriest arī jautājumu par piebiedrošanos gaisa triecieniem "Islāma valstij" Sīrijā.