Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro brīdī, kad valsts piedzīvo strauju ekonomisku lejupslīdi un lielāko inflāciju pasaulē, uzjundījis sen piemirstu robežkonfliktu, vēloties anektēt divas trešdaļas kaimiņvalsts Gajānas teritorijas, raksta "Vice". Tas noticis īsi pēc tam, kad reģiona jūras teritorijā atklāti potenciāli lieli naftas lauki.
Starp valstīm jau izsenis nav vienprātības par Gajānas Eskibo reģiona vēsturisko piederību, taču pēdējos 15 gadus šis jautājums nebija publiski cilāts. Tomēr nupat Maduro paziņojis, ka vēlas panākt, viņaprāt, Venecuēlai piederošās zemes atgūšanu.
Gajāna šo teritoriju ieguva savā pārvaldībā ar 1899. gada arbitrāžas tiesas lēmumu, kad tā vēl bija Britu Gviāna.
Venecuēla šo tiesas lēmumu 1962. gadā apšaubīja, bet pēc četriem gadiem - 1966. gadā starp Lielbritāniju, Venecuēlu un Britu Gviānu tika parakstīts līgums, ka visas puses strādās pie tā, lai konflikts tiktu atrisināts mierīgā ceļā. Dažus mēnešus vēlāk Britu Gviāna jau ar jaunu vārdu -Gajāna - ieguva neatkarību.
Pēdējo mēnešu laikā Venecuēla strīdīgo jautājumu atkal ir pacēlusi, nosūtot vēstuli kompānijai "ExxonMobil". Šis uzņēmums sadarbībā ar Gajānas valdību veic naftas ieguvi valsts teritoriālajos ūdeņos un maijā atklājis jaunus bagātīgus naftas laukus Eskibo piejūras teritorijā.
Ar sarkanu iezīmēta Gajānas teritorija, kuru Venecuēla vēlas anektēt.
Maduro jūnija sākumā izdeva dekrētu, pieprasot suverenitāti pār Eskibo reģionu un lūdza ANO ģenerālsekretāru Banu Kimunu atjaunot arbitrāžas tiesu. Vienlaikus viņš paša valstī uzsācis plašu kampaņu, apgalvojot, ka Venecuēla iegūs kaimiņvalsts reģionu.
Gajāna, atbildot uz šo gājienu, ir pametusi sen izveidoto ANO grupu šajā jautājumā. "Mēs ANO ģenerālsekretāram ļoti skaidri norādījām, ka labā prakse, kurai mēs rūpīgi sekojām, nešķiet piedāvājam kādu risinājumu, lai darbu turpinātu," pirmdien paziņojis Gajānas ārlietu ministrs Karls Grīnidžs.
Grīnidžs uzskata, ka Gajānas teritoriālajai integritātei vajadzētu tikt nostiprinātai ANO Starptautiskajā tiesā.
Arī Maduro pretinieki pašā Venecuēlā šo gājienu jau kritizējuši kā absurdu mēģinājumu novērst iedzīvotāju uzmanību no valsts ekonomikas problēmām un viltīgi atjaunot prezidenta popularitāti.
Venecuēlas galvaspilsētu Karakasu ieskaujošā Mirandas štata gubernators un Maduro oponents Henriks Kapriless pieļauj, ka prezidents nemaz nevēlas atgūt Eskibo reģionu, bet gluži vienkārši atjaunot savu reitingu, kas šobrīd dramatiski nokritis.
"Viņi atkāpjas no Hugo Čavesa idejām. Maduro par šo jautājumu praktiski nekad nav runājis, lai gan gadiem ilgi bija Čavesa ārlietu ministrs," norāda Sadio Garavīni, kurš no 1980. gada līdz 1984. gadam bija Venecuēlas vēstnieks Gajānā.
Arī Venecēlas agrākais vēstnieks ANO Ženēvas Konvencijas ieviešanas jautājumā Emilio Figueredo kritizējis prezidenta jaunāko gājienu, norādot, ka šāda vēstule vispār bijusi jāsūta Gajānas valdībai, ne naftas kompānijai. "Šis ir jauns veids, kā Venecuēlas valdība meklē slavenu ienaidnieku. Sākotnēji viņi izmēģināja Obamu, tad Spānju. Tā kā tas nenesa rezultātus, tad tagad ir nolūkots Gajānas prezidents," viņš uzskata.
Tikmēr Venecuēla izveidojusi Eskibo Glābšanas biroju. To vadot kāds agrākais armijas pulkvedis, kurš nolūkotajā reģionā esot ieplānojis plašu mārketinga kampaņu, tostarp jaunu identifikācijas karšu nosūtīšanu reģiona iedzīvotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
