Foto: Pēc pusgadsimta pārtraukuma Kuba un ASV atver vēstniecības Vašingtonā un Havanā  (37)

Karoga pacelšana simbolizēs abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanu. Vēstniecība tiks atvērta līdzšinējā Kubas Interešu pārstāvniecībā, kas formāli darbojās kā Šveices vēstniecības nodaļa.

Arī ASV vēstniecība Havanā sāks darboties pirmdien, taču oficiāli karogs tiks pacelts vēlāk šovasar, kad vizītē ieradīsies ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.

Obama un viņa kubiešu kolēģis Rauls Kastro par nodomu normalizēt abu valstu attiecības pēc Aukstā kara naida desmitgadēm paziņoja decembrī.

Maijā ASV spēra nākamo soli attiecību uzlabošanai, izslēdzot Kubu no terorismu sponsorējošo valstu saraksta. Tomēr uz Kubu joprojām attiecas tirdzniecības embargo, kas tika ieviests 1962.gadā.

Līdzšinējo abu valstu interešu pārstāvniecību statuss abās galvaspilsētās pirmdien tiek paaugstināts uz vēstniecībām.

Veins Smits, kurš vadīja ASV interešu pārstāvniecību Havanā no 1979. līdz 1982.gadam, pauda gandarījumu par saišu atjaunošanu valstu starpā. "Tās ir radikālas pārmaiņas, bet ļoti pozitīvas," viņš sacīja sarunā ar raidorganizāciju DW. "Savienotās Valstis ir gājušas pa pilnīgu neproduktīvu ceļu. Tā vietā, lai laika gaitā mēģinātu saistīties ar Kubu, mēs esam noraidījuši visas iespējas," viņš uzsvēra.

Tomēr pēdējo gadu laikā ASV bijusi ievērojama diplomātiskā klātbūtne Kubā. Tie ir 50 amerikāņu darbinieki un 300 kubiešu, raidorganizācijai CNN norādīja ASV prezidenta Baraka Obamas bijušais Kubas politikas padomnieks Dans Restrepo.

ASV interešu pārstāvniecība, kas arī formāli darbojās kā Šveices vēstniecības nodaļa, ir lielākā diplomātu grupa šajā valstī, viņš sacīja.

Kad Obama 17.decembrī paziņoja par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Kubu, uz pretreakciju no Kongresa, kurā dominē republikāņi, ilgi nebija jāgaida.

Labējā spārna domnīcas "Heritage Foundation" Kubas eksperte Ana Kvintana piekrīt prezidenta kritiķiem. "Īstenojot normalizācijas centienus attiecībās ar Kastro režīmu, prezidents attiecībās ar diktatūru veicis virkni bīstamu piekāpšanos," domnīcas mājaslapā norāda eksperte.

Viņa nosoda Obamu par to, ka prezidents, izsakoties viņas vārdiem, "dramatiski atvieglinājis sankcijas, lobējis Kongresā, lai panāktu embargo atcelšanu, un svītrojis Kubu no valstu-terorisma sponsoru saraksta".

Tiesa gan, Veins Smits norāda, ka Obamas jaunais Kubas kurss atbilst jaunajai politiskajai realitātei. "Kad mēs sākām šo politiku 60.gados, Meksika bija vienīgā valsts Latīņamerikā, kas saglabāja tirdzniecības attiecības ar Kubu, bet līdz 2014.gadam Savienotās Valstis bija palikušas izolācijā. Katra valsts šajā puslodē bija izveidojusi diplomātiskās tirdzniecības attiecības ar Kubu."

Vairums ASV iedzīvotāju atbalsta Obamas Kubas politiku. Pjū izpētes centra pētījumā atklāts, ka 63% amerikāņu atbalsta ciešāku saišu izveidošanu ar Kubu.

Tomēr opozīcijas pārliecināšana nav viegls darbs. Republikāņi, kas dominē Pārstāvju palātā, jau paziņojuši, ka mēģinās bloķēt Obamas Kubas politiku. Tiesa gan, paliek jautājums, vai viņi to tiešām varētu izdarīt.

"Kaut arī Kongress var nobalsot pret vēstnieka iecelšanu vai nobloķēt papildu līdzekļus, kas tiks pieprasīti vēstniecības atklāšanai, nav nekā tāda, ko tas varētu izdarīt, lai nepieļautu, ka administrācija pie [Havanas diplomātiskās misijas] izliek zīmi ar uzrakstu "vēstniecība"," skaidroja Vašingtonas Amerikas universitātes Latīņamerikas un latinosu studiju centra direktors Ēriks Heršbergs.

Sagaidāms, ka Obamas administrācija ASV vēstnieka amatam izvirzīs pašreizējo ASV interešu pārstāvniecības misijas vadītāju Džefriju Delaurentisu.

Heršbergs prognozē, ka Senāts noraidīs šo nomināciju, un piebilst, ka Delaurentiss būs "Havanas misijas vadītājs vēstniecībā. Tomēr vēstniecībā, kurā viņam oficiāli vēstnieka amata nebūs".

Pjū izpētes centra pētījuma dati liecina, ka 66% amerikāņu arī atbalsta to, lai tiktu izbeigts Kubai noteiktais tirdzniecības embargo.

Tomēr ekspertu vidū nav jaušams nekāds optimisms, ka embargo tiešām varētu tikt atcelts. Novērotāji paredz, ka Kongress nebalsos par tā atcelšanu, par spīti administrācijas pamudinājumiem.

Šobrīd varbūtība, ka republikāņi varētu zaudēt vairākumu Kongresā, ir gaužām nelielas. "Mans vērtējums ir tāds - tik ilgi, kamēr viņiem tas būs, tie paturēs embargo," atzina Heršbergs. "Tas ir, ja nu vienīgi Kubā notiek valdības maiņa. Tomēr nekā tāda nebūs, tāpēc es nesagaidu, ka embargo oficiāli varētu tikt atcelts tuvāko piecu gadu laikā."

Neraugoties uz embargo, kubiešu dzīve pēc ASV vēstniecības atvēršanas Kubā mainīsies. Smits ir pārliecināts, ka tas valstij nesīs daudz labuma. "Es uzskatu, ka kubieši gūs labumu no vēstniecības atvēršanas. Kubieši un amerikāņi tiešām labi saprotas. Kaut kas mūsu starpā ir," uzskata Smits.