Irānā vērojams nepieredzēts nāvessodu skaita pieaugums – no gada sākuma līdz 15. jūlijam nogalināti 694 cilvēki, atsaucoties uz cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International", vēsta raidsabiedrība BBC.
Irānas varasiestādes oficiāli ir atzinušas, ka līdz 15. jūlijam izpildīti 264 nāvessodi, tikmēr "Amnesty International" norāda, ka ir saņēmusi ziņas no ticamiem avotiem par vēl 448 gadījumiem. Ja šī informācija ir patiesa, tas nozīmē, ka vidēji ik dienas nogalināti trīs cilvēki, secina raidsabiedrība BBC.
Oficiālie Irānas dati liecina, ka 2014. gadā valstī ar nāvi sodītas 289 personas, bet īstais skaits varētu būt vismaz 743, atsaucoties uz savu informāciju, informē "Amnesty International".
Nāvessodu skaita pieauguma iemesls nav skaidrs, bet vairums sodīto bijuši notiesāti par pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotikām. "Varasiestādes ir apstiprinājušas, ka aptuveni 80% nāvessodu ir par narkotiku nodarījumiem," BBC atklāj "Amnesty International" pētniece Raha Bahreini.
Irānas pretnarkotiku likumi paredz obligātu nāvessodu par virkni ar narkotikām saistītu noziegumu gadījumā, tai skaitā par vairāk nekā piecu kilogramu no opija iegūtu narkotiku transportēšanu, vai vairāk nekā 30 gramu heroīna, morfīna, kokaīna, vai to ķīmisko atvasinājumu pārvadāšanu.
Cilvēktiesību aizstāvji norāda, ka tas ir starptautisko likumu pārkāpums, kuri atļauj nāvessodus tikai par pašiem smagākajiem noziegumiem, kas saistīti ar apzinātu nogalināšanu.
"Irānas amatpersonas gadiem ir izmantojušas nāvessodus, lai aplamos centienos apkarot narkotiku tirdzniecību izplatītu bailes. Taču nav ne mazākā pierādījuma, kas liecinātu, ka šis noziegumu apkarošanas veids ir efektīvs," norāda "Amnesty International" Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas programmas direktora vietnieks Saīds Bomeduha.
Starp ar nāvi sodītajiem ir arī etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvji, kas notiesāti par "naidīgumu pret Dievu". Domājams, ka rindā uz nāvessodu Irānā gaida tūkstošiem cilvēku. Daudzos gadījumos par soda izpildi viņiem tiek paziņots tikai dažas stundas iepriekš, bet viņu ģimenes locekļi tiek informēti dienas, vai pat nedēļas pēc tam, norāda organizācija.
Tāpat cilvēktiesību aizstāvji pārmet, ka Irānas tiesām pietrūkst neatkarības un objektivitātes, bet aizturētajiem bieži nav pieejami advokāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
