Notiesātais cieš no smagas paranoidālās šizofrēnijas, bet garīgi slimu cilvēku sodīšana ar nāvi ir "barbariska" un nekalpo "kriminālā taisnīguma mērķim", skaidro organizācija.
"Pakistānas prezidentam nekavējoties jāaizstāj Hizara Hajata nāvessods un jānovērš šausmīgais pamattiesību pārkāpums. Pakistānas valdībai ir jāizmanto iespēja no jauna apliecināt savas cilvēktiesību apņemšanās un nepārprotami jānoraida riebīgā prakse sodīt ar nāvi cilvēkus ar psihosociālu invaliditāti," norāda HRW Āzijas reģiona direktora vietnieks Pelims Kine.
ANO Cilvēktiesību komisija 1999. un 2000. gadā pieņēma rezolūciju, kurā valstis tiek mudinātas nepiemērot nāvessodu personām ar garīgās veselības traucējumiem.
Bijušais policists Hajata 2001. gadā tika arestēts aizdomās par sava kolēģa slepkavību. 2003. gadā tiesa viņam piesprieda nāvessodu. 2008. gadā viņam tika diagnosticēta paranoidālā šizofrēnija, kopš tā laika viņš lieto medikamentus.
2012. gadā Hajatu pārņēmusi tik liela mānija, ka viņš pārvests uz cietuma slimnīcu, kur pavadījis pēdējos piecus gadus, apgalvo viņa advokāti.
Pakistānā nāvessodu izpilde septiņus gadus bija apturēta, taču tie tika atsākti 2014. gada decembrī pēc slaktiņa Pešāvaras skolā. Kopš moratorija atcelšanas valstī nāvessods izpildīts 176 cilvēkiem, liecina HRW dati.
Rindā uz nāvessodu Pakistānā gaida vairāk nekā 8000 cilvēku. Nāvessoda atbalstītāji argumentē, ka sodu izpilde ir nepieciešama, lai iegrožotu kaujinieku uzbrukumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
