"Mums nav iespējams turpināt miera procesu ar tiem, kas apdraud nacionālo vienotību un brālību," pirms došanās uz Ķīnu preses konferencē sacīja prezidents.
"Tie, kas ekspluatē tautas un valsts toleranci un pacietību, cik vien drīz iespējams saņems atbildi, kuru viņi ir pelnījuši," sacīja prezidents.
Erdogans arī solīja apņēmīgi turpināt cīņu ar kurdu separātistu bruņoto grupējumu Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK) un teroristu organizāciju "Islāma valsts".
"Jebkurš solis atpakaļ ir izslēgts. Tas ir process, un šis process turpināsies ar tādu pašu apņēmību," žurnālistiem Ankaras lidostā sacīja prezidents.
Viņš pauda cerību, ka NATO, kas otrdien pulcējas ārkārtas sanāksmē, spers nepieciešamos soļus. "Turcija izmantos visas tiesības, kas izriet no starptautiskajām normām, līdz beigām", lai aizsargātu sevi pret šiem uzbrukumiem, sacīja Erdogans.
Sagaidāms, ka Turcijai NATO sanāksmē tiks uzdoti jautājumi par tās lēmumu sākt ar kurdiem un "Islāma valsti" "karu pret terorismu", kaut arī kurdi un "Islāma valsts" džihādisti ir ierakumu pretējās pusēs kā Sīrijā, tā Irākā.
Erdogans arī norādīja, ka "drošības zona" Sīrijas ziemeļos - par tās izveidošanu šobrīd notiek sarunas Ankaras un Vašingtonas starpā - sagatavos ceļu tam, lai Sīrijā atgrieztos 1,7 miljoni bēgļu, kas šobrīd atrodas Turcijā.
Pamiers starp Ankaru un PKK tika pasludināts 2013.gadā. Lai gan tas visu laiku bija ļoti trausls, abas puses to visumā ievēroja.
Tomēr Turcijas aviācija sestdien agri no rīta sāka uzlidojumus PKK bāzēm Irākas ziemeļos.
Pēc šiem uzlidojumiem PPK sestdien paziņoja, ka pamiera uzturēšanas nosacījumi vairs nepastāv.
Grupējums arī norādīja, ka tā Irākas ziemeļos esošo bāzu bombardēšana ir Erdogana "vissmagākā militārā un politiskā kļūda".
"Islāma valsts" ir sagrābusi plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, kur cenšas ieviest viduslaiku sunnītu paražas, pasludinājusi tur "kalifātu" un pastrādājusi neskaitāmas asinsstindzinošas zvērības.