Viļņas mērs gatavs atdot padomju laika skulptūras Krievijai; piedāvā apmaiņu  (28)

Lietuvas galvaspilsētai izteikti jau divi piedāvājumi pārņemt šīs skulptūras. Pirmo atsūtījusi Kaļiņingradas apgabala Sovetskas pilsēta, kādreizējā Tilzīte. "Pats mūsu pilsētas nosaukums - Sovetska - liecina, ka padomju laika simboliem varētu atrasties vieta mūsu teritorijā," vēstulē Šimašum rakstījis Sovetskas mērs Nikolajs Voiščevs.

Otru Viļņas mēram pārsūtījis Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs. Tajā teikts, ka nopirkt skulptūras vēlētos organizācija "Pleskavas apgabala jauniešu līga", kas arī paudusi apņemšanos tās par saviem līdzekļiem pārvest uz Pleskavu.

Šimašus nav kategoriski noraidījis šādus un līdzīgus priekšlikumus, bet atgādinājis, ka pagaidām šīs skulptūras juridiski aizsargā kultūras mantojuma statuss un jebkāda diskusija par to turpmāko likteni iespējama vienīgi pēc tā atcelšanas.

Tādēļ viņš ieteicis Tilzītes vadībai un Krievijas vēstniekam vērsties pie Lietuvas Kultūras ministrijas, ja viņu rīcībā esot argumenti, ka šīs skulptūras nav uzskatāmas par kultūras vērtību.

"Vēl svarīgāk ir tas, ka Krievijā glabājas ļoti daudz Lietuvas vēsturisko vērtību, dokumentu. Ja Krievijai šīs skulptūras ir tik dārgas, iespējams, mēs varētu tās apmainīt pret Lietuvai svarīgām vēsturiskajām vērtībām," ierosinājis Viļņas mērs.

Viņš arī norādījis, ka viedokļus par Zaļā tilta nākotni varēs apkopot rudenī.

Lietuvas mediji atgādina, ka vēlēšanos pārņemt Zaļā tilta skulptūras izteikuši jau trīs Lietuvas parki - slavenais Grūtas parks pie Druskininkiem, kur savākta liela padomju laika pieminekļu kolekcija, kā arī Eiropas parks un Vidmanta Martikoņa izveidotais akmens skulptūru parks "Vilnoja". Abi pēdējie atrodas netālu no galvaspilsētas.

Četras čuguna skulptūru grupas - "Lauksaimniecība", "Rūpniecība un celtniecība", "Miera sardzē" un "Zinātnes jaunieši" - tika izvietotas gar jaunuzceltā Viļņas Zaļā tilta malām 1952.gadā. Atmodas laikā un arī vēlāk tās ne vienreiz vien tika aicināts nojaukt kā sociālistiskā reālisma palieku, kas aizskar Lietuvas brīvības cīnītāju piemiņu, bet daļai sabiedrības un intelektuāļu pret to iebilstot, tām tika piešķirts valsts aizsargāta mantojuma statuss, kas liedzis skulptūras noņemt uz visiem laikiem.

Tomēr, saņemot Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes ekspertu atzinumu, ka skulptūras ir avārijas stāvoklī un apdraud garāmgājējus, Viļņas Kultūras mantojuma departaments deva atļauju tās uz laiku noņemt, lai restaurētu. Speciālisti arī bija norādījuši, ka noņemšana jāsāk nekavējoties, jo situācijas turpmāka pasliktināšanās var apgrūtināt demontāžas darbus nākotnē.

19. jūlijā skulptūru grupas, kuras sver trīs līdz piecas tonnas katra, tika nomontētas, nostiprinātas ar īpašiem tērauda rāmjiem un nogādātas apsargātā Viļņas pašvaldības uzņēmuma "Grinda" teritorijā, kur tās tiks glabātas, apvilktas ar polietilēnu, lai pasargātu no iespējamas nelabvēlīgas atmosfēras ietekmes. Lēsts, ka visi šie darbi pašvaldībai izmaksājuši aptuveni 38 tūkstošus eiro. Jautājumus, kas saistīti ar skulptūru restaurāciju, Viļņas mērija plāno risināt vēlāk.

Prezidente Daļa Grībauskaite skulptūru noņemšanu vērtējusi atzinīgi. "Vispār jau es priecājos, ka to tur vairs nav. Tā ir mana personiskā pilsoniskā nostāja. Domāju, ka to liktenis būtu jāizlemj sabiedrībai. Varētu aptaujāt gan Viļņas, gan varbūt arī visas Lietuvas iedzīvotājus. Mums pašiem jāizlemj, ko ar tām darīt," viņa izteikusies.

Tikmēr Krievijas mediji skulptūru demontāžu nekavējās raksturot kā "vēl vienu skandālu, kas draud uzliesmot Baltijā saistībā ar padomju karavīru pieminekļu demontāžu". Krievijas televīzijas Pirmais kanāls īpašu uzmanību pievērsa skulptūrai "Miera sardzē", kurā attēloti karavīri, un vilka paralēles ar notikumiem ap Bronzas kareivja demontēšanu Igaunijā 2007.gadā.