Vēstules no Doņeckas 1 - 2
Foto: Privātais arhīvs
No paša sākuma, vēl kopš studentu Maidana sagraušanas Kijevā, zināju: "To vajag pierakstīt! Tagad strauji attīstās traģiski, liktenīgi notikumi, norisinās valsts dzīvā vēsture, tāpēc vajag visu fiksēt, citādi pēc tam tas aizmirsīsies zem jaunu notikumu slāņa, ar kuriem piesātināta ne tikai katra diena, bet pat stunda."

Līdz šim brīdim atceros to dienu un satrauktās draugu sejas, kuri jau bija paspējuši uzzināt jaunākās ziņas: Kijevā notiek briesmīgas lietas!

Trūka vārdu, vienkārši sastinga sirds, un sažņaudzās dūres. Un pirmā doma: "Tas nav Ukrainas "rokraksts", pie mums šīs varas laikā tiek darīts daudz neaptveramu lietu, bet lai notiktu kas tāds!!! Šeit kaut kas nav tā. Bez Krievijas līdzdalības te nav iztikts". Tālākie notikumi to apstiprināja. Kopš tās dienas dzīve izmainījās uz visiem laikiem. Mēs vairs nekad nebūsim agrākie, un daudzējādā ziņā tas ir labi, bet cena par to ir tūkstošiem ukraiņu patriotu – labāko, jaunu, aktīvu, atbildīgu, pilnu spēka un vēlmes dzīvot cienīgi – dzīvību.

UkrainaKonflikts UkraināDoņeckaLasāmgabali

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit