Krievijai pirms gada noteiktās sankcijas ir attaisnojušās un kā Krievijā, tā starptautiskajā arēnā raidījušas ļoti skaidrus signālus, sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, uzsverot, ka Krievija turpina uzvesties kā agresors.
"Esmu priecīga, ka pirms gada Eiropas Savienība (ES) bija vienota savā reakcijā uz Krievijas agresiju un pauda savu morālo nostāju ļoti skaidri - vardarbība, musināšana uz karu un citu valstu teritorijas okupācija nevar tikt pieciesta un nekad netiks pieciesta. Tas ir ļoti skaidrs politisks un diplomātisks vēstījums, Krievijas rīcības novērtējums," intervijā radio LRT sacīja prezidente.
Sankcijām ir bijušas sekas - Krievija tika izslēgta no G8, tuvākajiem Kremļa politikas veidotājiem - amatpersonām, militārpersonām, separātistiem - liegta ieceļošana ES, viņu banku konti tikuši iesaldēti.
Krievija kļūst arvien izolētāka, un vēl trešdien tā bija vienīgā valsts, kas uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai par tribunāla izveidošanu pērn virs Austrumukrainas notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīnas lietā.
Tas liecina, ka "Krievija turpina uzvesties kā agresors, kuram nerūp nedz cilvēku dzīvības, nedz cilvēku likteņi", sacīja prezidente.
"Tas skaidri demonstrē, ka šo gadu laikā mūsu pozīcija, mūsu īstenotās sankcijas - gan politiskās, gan arī diplomātiskās - bija nepieciešamas un ir nepieciešamas," uzsvēra Grībauskaite.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Krievija trešdien uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai par starptautiska tribunāla izveidošanu pērn virs Austrumukrainas notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīnas lietā.
Rezolūcijas projektā bija pieprasīts visām valstīm sadarboties ar tribunālu. Pretējā gadījumā tās tiktu pakļautas sankcijām.
Kā ziņots, pagājušā gada 17.jūlijā virs teritorijas Ukrainas austrumos, kuru kontrolē Krievijas atbalstītās teroristu bandas, tika notriekta Malaizijas lidmašīna "Boing 777", nogalinot visus aviolainerī esošos 298 cilvēkus, tostarp 193 Nīderlandes pilsoņus.
Rietumi un Kijeva uzskata, ka Malaizijas lidmašīnu notriekuši Krievijas apbruņotie teroristi, raidot raķeti no zenītartilērijas kompleksa "Buk", kuru tiem piegādājusi Maskava.
Jau uzreiz pēc lidmašīnas notriekšanas Rietumu medijos izskanēja arī versijas, ka liktenīgo raķeti izšāvuši pašas Krievijas karavīri, kas atradušies Ukrainas teritorijā vai arī Krievijas teritorijā līdzās Ukrainas robežai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
