Krievija otrdien iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijai prasību paplašināt tās kontinetālā šelfa robežas Ziemeļu Ledus okeānā vēl par 1,2 miljoniem kvadrātkilometru.
Kā skaidrots dokumentā, šī prasība pamatota ar zinātnieku atzinumu, ka minētā platība, kas lieluma ziņā samērojama ar Dienvidāfrikas teritoriju un ietver arī Ziemeļpolu, ir uzskatāma par kontinenta turpinājumu.
Lēsts, ka tādējādi Krievija iegūtu kontroli pār ogļūdeņražu resursiem gandrīz piecu miljardu tonnu apmērā.
Starptautiskā likumdošana piekrastes valstīm paredz 200 jūras jūdžu (370 kilometru) platu ekskluzīvo ekonomisko zonu, bet ANO Jūras tiesību konvencija pieļauj iespēju šo zonu paplašināt, ja tiek atzīts, ka jūras dibens ārpus minētajām robežām uzskatāms par dabisku kontinenta turpinājumu.
Krievijas pieprasītajā platībā ietilpst vairākas lielas zemūdens struktūras - Lomonosova grēda, kas stiepjas pāri polam, Mendeļejeva Alfa grēda, Čukču pacēlums, kā arī ieplakas, kas tos šķir. Savas tiesības uz to Maskava cenšas pierādīt jau kopš 2001. gada, bet toreiz ANO komisija neatzina tās iesniegtos zinātniskos pierādīumus par pietiekamiem. Kopš tā laika Krievija rīkojusi vairākas vērienīgas zinātniskās ekspedīcijas, lai šos trūkumus novērstu.
Pērn oktobrī Krievijas dabas resursu un ekoloģijas ministrs Sergejs Donskojs valdības apspriedē, kurā piedalījās prezidents Vladimirs Putins, paziņoja, ka 2015. gadā Maskava iesniegs ANO šādu pieteikumu, kas līdztekus minētajiem ekonomiskajiem ieguvumiem arī "paplašinās placdamru Krievijas ģeopolitisko interešu nodrošināšanai Arktikā, nosakot jurisdikciju un kontroli pār darbību jūras dibenā un to klājošajos ūdeņos" un "dos iespēju paraudzīties nākotnē no valsts attīstības arktiskās stratēģijas perspektīvas".
Ziemeļu Ledus okeāna piekrastes valstu interese par Arktiku pieaug, jo kūstošie ledāji pavēruši kuģošanas ceļus un atvieglojuši piekļuvi agrāk nepieejamām derīgo izrakteņu iegulām, uz kurām pretendē arī Dānija, Kanāda, Norvēģija un ASV. Ģeologi uzskata, ka zem ziemeļu jūrām varētu atrasties aptuveni 30% neizpētīto dabasgāzes un 15% naftas krājumu.
2008. gadā visas piecas minētās valstis vienojās ļaut ANO izlemt konfliktējošās teritoriālās pretenzijas uz šā reģiona jūras gultni un sadarboties, balstoties uz starptautisko tiesību principiem.
Uz Mendeļejeva un Lomonosova grēdu pretendē arī Dānija, kurai pieder Grenlande, un Kanāda, savukārt Krievija apgalvo, ka tās ir Eirāzijas kontinenta turpinājums.
Krievijas Ārleitu ministrija izteikusi cerību, ka ANO komisija jauno pieteikumu izskatīs jau šoruden.
Putins pēdējos gados pievērsis Arktikai pastiprinātu uzmanību, un šogad Krievijas valdība izveidojusi īpašu Arktikas attīstības komiteju, kam jāgādā par ekonomiskajiem projektiem un nacionālo drošību reģionā. Krievija tur rīkojusi arī militārās mācības un šopavasar pat izsēdinājusi desantniekus uz peldoša ledus gabala. Pagājušajā nedēļā Maskava paziņoja, ka jaunajā Krievijas kara flotes doktrīnā īpaša uzmanība pievērsta Arktikai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
