Vairākas valstis ir izrādījušas interesi iegādāties Francijā būvētos "Mistral" klases helikopteru bāzes kuģus, kurus Francija atteicās piegādāt Krievijai Ukrainas krīzes dēļ, ceturtdien paziņoja Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns.
"Zināms skaits valstu – tādas ir vairākas – ir darījušas zināmu savu interesi par šiem kuģiem," ministrs sacīja intervijā radiostacijai TRL.
Francijas prezidents Fransuā Olands trešdienas vakarā pavēstīja, ka ir panācis vienošanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par to, ka līgums par šo kuģu piegādi tiek lauzts un Krievija saņems kompensāciju.
Ledriāns attiecās izpaust, tieši cik Francija atmaksājusi Krievijai, bet sacīja, ka Francija tagad var runāt ar kuģu iegādē ieinteresētām pusēm.
"Mēs to nevarējām darīt, kamēr turpinājās strīds ar Krieviju .. bet tagad strīda vairs nav," teica Ledriāns. Krievijas prezidenta administrācija trešdien paziņoja, ka Francija jau atmaksājusi Krievijas samaksāto naudu un jautājums ir slēgts.
Viss Krievijas aprīkojums, kas jau bija uzstādīts uz šiem kuģiem, tiks demontēts un atdots Krievijai. "Francija jau ir pārskaitījusi līdzekļus un pēc aprīkojuma atdošanas iegūs pilnas īpašumtiesības un varēs izmantot šos kuģus, kā uzskatīs par piemērotu," piebilda Kremļa administrācija.
2011.gadā parakstītais 1,2 miljardu eiro vērtais līgums par ''Mistral" tipa desantkuģiem paredzēja, ka pirmais kuģis ar nosaukumu "Vladivostok" tiktu piegādāts Krievijai pērn oktobrī vai novembrī, bet otrais ar nosaukumu "Sevastopoļ" tiktu piegādāts šogad. Šis līgums glāba no atlaišanas tūkstošiem kuģubūves uzņēmuma DCNS Sennazēras kuģubūvētavas strādnieku.
Pirmā kuģa piegāde pērn novembrī tika atlikta uz nenoteiktu laiku saistībā ar Krievijas dalību Ukrainas konfliktā. Apmēram 400 Krievijas militārie jūrnieki, kuri izgāja apmācības uz šī kuģa, decembrī atgriezās Krievijā.
Krievija aprīlī brīdināja, ka pieprasīs dārgu kompensāciju no Francijas, ja šo kuģu piegāde tiks atcelta.
Līguma izpilde nozīmētu, ka pirmo reizi Krievijai tiktu pārdotas augsta līmeņa aizsardzības tehnoloģijas, par ko bažas ir izteikušas vairākas NATO dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis, kas bažījas par kuģu nonākšanas Krievijas bruņojumā negatīvo ietekmi uz to drošības situāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!