2008. gada augustā notika Krievijas karš ar Gruziju. Tā bija skaidra norāde, ka drošības situācija Eiropā mainās, turklāt jau toreiz izskanēja bažas, ka Maskavas nākamais mērķis varētu būt Ukraina.
Viens no ekspertiem, kurš pauda šādu viedokli, bija Amerikas Uzņēmējdarbības institūta Krievijas studiju direktors Leons Arons. 2008. gada 10. septembrī "The Wall Street Journal" publicēts viņa viedoklis ar nosaukumu "Krievijas nākamais mērķis var būt Ukraina" – raksts tagad atkal pamanīts un izraisījis diskusijas sociālajos tīklos.
"Šis īsais karš, domājams, tiks pieminēts kā sākums izšķirošām Krievijas nacionālo prioritāšu pārmaiņām. Visnepārvaramākā no šīm jaunajām prioritātēm šodien šķiet aktīvu atgūšana, kas zaudēti 1991. gadā, sabrūkot Padomju Savienībai (PSRS), ko Vladimirs Putins ir nosaucis par "20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu"," par tikko notikušo piecas dienas ilgo karu Gruzijā 2008. gadā rakstīja Arons.
Viss, kas būs pret Krievijas interesēm bijušajās PSRS valstīs, izpelnīsies ātru Kremļa atbildes reakciju, paredzēja Arons, turpinot, ka Kremlis savu mērķu sasniegšanai būs gatavs upurēt labas attiecības ar Rietumiem.
"Ja šajā procesā Krievijai būtu jāupurē lielāko daļu vai pat visus augļus, ko sniedz pēcpadomju tuvināšanās ar Rietumiem, tai skaitā dalību G8, Pasaules Tirdzniecības organizācijā vai saites ar Eiropas Savienību (ES) –, lai tā būtu," Krievijas politiku prognozēja eksperts.
Šīs prognozes visumā precīzi saskan ar notikumiem Ukrainā. Krievijas agresija var liecināt par tās prioritāšu maiņu. Turklāt Ukrainas konflikts sākās pēc tam, kad protestētāji Kijevā pieprasīja ciešākas saites ar ES, reizē attālinoties no Maskavas ietekmes.
Krievijas agresijas dēļ ir pasliktinājušās Rietumu un Maskavas attiecības, Krievija ir izslēgta no G8 un pret to ir vērstas starptautiskas sankcijas.
Taču tālāk Arsona prognozes kļūst vēl precīzākas. "Nav labākas vietas par Krimas pussalu, lai izraisītu Ukrainas politisko krīzi un panāktu pārmaiņas valsts vadībā, kas jau tagad iesaistīta nāvējošā savstarpējā cīņā. Katrīna Lielā 18. gadsimta beigās to izcīnīja no osmaņu turkiem. Etniskie ukraiņi ir mazāk nekā ceturtdaļa Krimas iedzīvotāju, kamēr krievi veido vairāk nekā pusi," skaidroja Arons.
Kā zināms, 2014. gada februārī Krievija okupēja Krimas pussalu. Arons 2008. gadā paredzēja, ka Ukrainas spēki, domājams, uzsāktu cīņu pret Maskavas organizētajiem kaujiniekiem (vai maskētiem specvienību karavīriem) Krimā, kas Kremlim dotu ieganstu atklātam iebrukumam, aizbildinoties ar "tautiešu aizsardzību".
Ukrainas atbildes reakcija gan nenotika, tomēr neilgi pēc Krimas okupācijas Krievijas atbalstīti un apbruņoti kaujinieki pārņēma savā kontrolē valsts austrumu reģionus, izraisot karu ar Ukrainas spēkiem.
"Lai kāda arī nebūtu darbības specifika, Krievijas politiskais barometrs, šķiet, pareģo gaidāmas vētras," rakstu "The Wall Street Journal" nobeidza Arons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
