Krievija pagājušajā nedēļā iznīcināja tonnām siera, persiku, nektarīnu un ķiršu, kuru izcelsme varēja būt Maskavas pretsankciju sarakstā iekļautajās valstīs.
Pretsankcijas Maskava noteica Eiropas Savienības sankcijām, kuras tika noteiktas pret Krieviju pēc Krimas aneksijas un Austrumukrainas destabilizācijas.
Krievija ceturtdien paplašināja pretsankciju sarakstu, aizliedzot importēt pārtikas produktus arī no Islandes, kas ir nozīmīga zivju importētāja, kā arī no Melnkalnes, Albānijas un Lihtenšteinas.
Premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka no nākamā gada 1.janvāra pārtikas produktu importa embargo attieksies arī uz Ukrainu, kad spēkā stāsies Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums, ja vien Kijeva nevienosies ar Maskavu.
Tikmēr Krievijas sabiedrībā aug sašutums par pārtikas produktu iznīcināšanu, ņemot vērā, ka 23 miljoni cilvēku valstī dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Komunistu partija ierosinājusi izdalīt šos pārtikas produktus nabadzīgajiem vai katastrofu upuriem, kā arī sūtīt humānā palīdzībā uz ārvalstīm, tostarp Ukrainas Luhanskas un Doņeckas reģioniem, kur prokremliskie kaujinieki pasludinājuši savas republikas.
Komunistu partija reti iebilst pret prezidenta Vladimira Putina lēmumiem, bet partijas ierosinājums var būt laba iespēja Kremlim atkāpties no politikas, kas izrādījusies tik nepopulāra tautā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
