Ar Kalašņikova automātu bruņotais uzbrucējs, kurš ātrvilcienā, kas kursē maršrutā starp Parīzi un Amsterdamu, atklāja uguni, bet kuru apturēja ASV karavīri, kas tobrīd nepildīja dienesta pienākumus, ir 26 gadus vecs vīrietis, kurš bijis Marokas pilsonis vai marokāņu izcelsmes.
Francijas izmeklētāji atklāja, ka vīrietis, kas tika aizturēts pēc vilciena apstāšanās Arrasas pilsētā Francijas ziemeļos iepriekš bija zināms izlūkošanas dienestiem. Viņš bijis Marokas pilsonis vai marokāņu izcelsmes.
Sākotnējā izmeklēšanas informācija liecina, ka vismaz divi vīrieši, kas apturēja uzbrucēju vilciena 12.vagonā, bija ASV karavīri, kas acīmredzot bija dzirdējuši, kā viņš pielādē ieročus vilciena tualetē. Viņi sagaidīja uzbrucēju pēc iznākšanas no labierīcībām.
Incidentā ievainoti divi cilvēki. ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka viens no viņiem ir ASV armijas pārstāvis, kura gūtās traumas dzīvību neapdraud. Uzbrucējam bija Kalašņikova automāts, automātiskā pistole un saimniecības nazis, atklāja anonīms avots policijā.
ASV prezidents Baraks Obama uzteica pasažierus par viņu operatīvo rīcību.
"Prezidents no sirds izteica savu pateicību par vairāku pasažieru, tostarp ASV karavīru, kas pašaizliedzīgi apturēja uzbrucēju, drosmi un ātro domāšanu," žurnālistiem teica Baltā nama amatpersona. "Viņu varonīgā rīcība, iespējams, novērsa daudz lielāku traģēdiju," piebilda Balta nama pārstāvis.
Šaušanas motīvs pagaidām nav zināms, lai gan Francijas prokuratūra atklāja, ka izmeklēšanu ir pārņēmuši pretterorisma izmeklētāji.
Vilciena operators "Thalys" paziņoja, ka uzbrukums sākās pulksten 17.50 (18.50 pēc Latvijas laika), kad vilciens ar 554 pasažieriem vēl atradās Beļģijas teritorijā. Uzbrucējs tika aizturēts desmit minūtes vēlāk, kad vilciens apstājās Arrasas stacijā, kur to sagaidīja bruņoti policisti, informēja Francijas valsts dzelzceļa kompānija SNCF.
Anonīms avots policijā atklāja, ka tiek uzskatīts, ka uzbrucējs vilcienā iekāpa Briselē.
Izmeklēšanai pietuvināts avots vēlāk sacīja, ka arī trešais ASV pilsonis bija iesaistīts uzbrucēja apturēšanā, bet ievainojumus neguva.
Sakramento Valsts universitātes pēdējā kursa students Entonijs Sedlers aģentūrai AP pastāstīja, ka kopā ar bērnības draugiem Spenseru Stounu un Aleku Skarlatosu, kas abu dienē ASV armijā, atradās vilcienā, kad izdzirdēja šāvienu un stikla saplīšanu. Pēc tam viņi dzirdējuši kā tiek pielādēts automātiskais ierocis un steigušies apturēt uzbrucēju, nogrūžot viņu zemē un "trijatā piekaujot līdz viņš zaudēja samaņu".
Sedlers piebilda, ka "uzbrucējs tā arī nepateica ne vārda". Stounu uzbrucējs vairākās vietās sagriezis ar saimniecības nazi, bet vēl viens pasažieris guvis šautas brūces no lodēm, kas raidītas no pistoles.
Trešā persona - franču aktieris Žans Ugs Anglāds guva vieglus ievainojumus, kad centās aktivizēt vilciena trauksmes signālu.
Spānijas laikraksts "El Pais", atsaucoties uz avotiem pretterorisma dienestos, vēstīja, ka aizdomās turētais gadu līdz 2014.gadam dzīvojis Spānijā un tad pārcēlies uz dzīvi Francijā. Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka viņš ir apmeklējis arī Sīriju.
Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs, kurš devās uz Arrasu, uzteica ASV karavīru drosmi, atzīstot, ka "bez viņu nosvērtās rīcības mums būtu jāpiedzīvo šausminošs notikums".
Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands sacīja, ka "tiek darīts viss, lai atklātu" šaušanas apstākļus.
Francijā joprojām valda liels satraukums pēc tam, kad janvārī islāmistu ekstrēmistu uzbrukumos satīriskā laikraksta "Charlie Hebdo" redakcijā un ebreju lielveikalā tika nogalināti 17 cilvēki.
Jūnijā kāds vīrietis Francijas dienvidos nogrieza sava priekšnieka galvu un mēģināja uzspridzināt gāzes staciju. Prokuratūra apgalvo, ka uzbrukumu iedvesmoja džihādistu grupējums "Islāma valsts".
Pērn maijā četri cilvēki, tostarp divi tūristi no Izraēlas gāja bojā, kad uzbrucējs atklāja uguni Ebreju muzejā Briselē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
