Grībauskaites biogrāfiju nosūtīšana EP deputātiem liek domāt par VDK mantinieku rokrakstu, spriež 'Bloomberg'  (131)

Lai gan EP veiktā izmeklēšana nav atklājusi šā notikuma tiešu saistību ar Kremli, analītiķi norāda, ka tas liek domāt par Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (VDK) mantinieku rokrakstu.

Aģentūra atgādina, ka grāmata "Red Dalia: The hidden pages of Dalia Grybauskaite's biography" ("Sarkanā Daļa. Daļas Grībauskaites biogrāfijas slēptās lappuses") deputātu pastkastēs parādījās drīz pēc tam, kad Lietuvas prezidente Krievijas līderi Vladimiru Putinu nosauca par teroristiskas valsts vadītāju.

Krievijas intereses Briselē pārstāv pastāvīga diplomātiskā misija ar 64 darbiniekiem, kuri seko enerģētikas politikas, cauruļvadu transporta un monopoldarbības uzraudzības politikas jautājumiem, kā arī pūlas gādāt, lai Eiropas Savienībā neveidotos vienota fronte pret Putinu, un vienlaikus cenšas paturēt acīs NATO.

Pieminētajā incidentā ar Grībauskaitei veltītās grāmatas izplatīšanu Krievijas pilsoņi Eiropas Parlamenta telpās iekļuva kā kāda EP eiroskeptiķu grupas "Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa" (EFDD) darbinieka viesi.

"Tas stipri vien ož pēc Krievijas rīkotas nomelnošanas kampaņas," uzskata Māršala fonda Berlīnes programmu direktors Jērgs Forbrigs.

Krievijas diplomātiskās misijas pārstāvji apgalvo, ka par šādu incidentu neko nav dzirdējuši, un tālākās sarunās neielaižas. EFDD savukārt norāda, ka tas noticis bez grupas ziņas un pieminētais darbinieks tur vairs nestrādā. Eiropas Parlamenta preses dienests no komentāriem atturējies.

Putinam simpatizē četras partijas, kas pērn guva panākumus EP vēlēšanās, no galēji kreisā līdz galēji labējam spārnam - Francijas nacionālā fronte, Lielbritānijas Neatkarības partija, Dānijas Tautas partija un Grieķijas "Syriza". Putins centies celt tiltus attiecībās ar Grieķijas, Kipras un Ungārijas valdībām. EP deputāts no Ungārijas Bela Kovāčs savā valstī tiek oficiāli apsūdzēts spiegošanā par labu Krievijai, lai gan viņš pats to noliedz.

"Paraugoties uz teju katru galēji kreisu vai galēji labēju organizāciju Eiropā, redzama viena kopīga iezīme - tās visas uzskata Putinu par atdarināšanas cienīgu paraugu," uzskata Londonā bāzētā Karaliskā Apvienotā aizsardzības pētījumu institūta analītiķis Džonatans Eials.

Kā izteicies bijušais padomju dubultaģents Oļegs Gordijevskis, kurš Aukstā kara laikā spiegoja britu izlūkdienesta labā, Putins visā Eiropā izveidojis "milzīgu struktūru", ieguldot ārkārtīgi lielas summas izlūkdienestos.

Aizsardzībai, nacionālajai drošībai un tiesībsargāšanas sistēmai šobrīd tiek tērēti 34% Krievijas budžeta, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot 2010.gada līmeni. Federālā budžeta "melnā" izdevumu daļa, kas oficiāli apstiprināta, vienlaikus nenorādot konkrētu mērķi, šai laikā divkāršojusies, sasniedzot 21% jeb 50 miljardus dolāru, liecina Maskavas Gaidara institūta informācija.

Augot skaitliski un finansiāli, Krievijas speciālie dienesti kļūst aizvien agresīvāki, norāda ES drošības aģentūras.

Kā lēsis Zviedrijas drošības dienests SAPO, Krievija norīkojusi simtiem spiegu misijās Eiropā, tostarp Stokholmā. Šie cilvēki darbojas visdažādākajās jomās - konsultāciju pakalpojumos, mediju un tūrisma sfērā. Zviedrija šai ziņā ir īpaši jutīga, jo nav NATO dalībvalsts un to ar aliansi nesaista kolektīvās aizsardzības līgums. Vasaras sākumā Maskava atkal draudēja Stokholmai, ka tai jārēķinās ar militāriem pretpasākumiem, ja tā pievienosies aliansei.

Zviedrija ir viena no sešām Eiropas valstīm, kas pēdējā pusotra gada laikā aizturējušas vai izraidījušas iespējamos Krievijas spiegus. Tā šai laikā rīkojušās arī Lietuva, Igaunija, Vācija, Polija un Čehija.

Čehijas drošības dienests BIS pērnruden norādīja, ka Krievija Prāgā iesūtījusi visai prāvu skaitu spiegu, kam jāievāc informācija par enerģētikas nozari, ES un NATO.

Ziemeļatlantijas līguma organizācija aprīlī samazināja Krievijas amatpersonām izdoto akreditāciju skaitu uz pusi - līdz 30, lai tādējādi iegrožotu Krievijas spiegošanas potenciālu.

Ap to pašu laiku NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs atzina, ka Krievijas neafišētais iebrukums Austrumukrainā liek pievērst uzmanību būtiskiem trūkumiem rietumvalstu izlūkdienestu darbībā.

Eiropai ir iemesls uztraukties, norādījis EP deputāts no Lietuvas Antans Guoga, kurš ierosināja izmeklēt notikumu ar grāmatas "Red Dalia" izplatīšanu Eiropas Parlamentā. "Krieviem ir ietekme gan labējā, gan kreisajā spārnā. Viņu cilvēki ir visur. Tas ir satriecoši," viņš sacījis telefonintervijā aģentūrai "Bloomberg".

Kā ziņots, Lietuvas prezidentes vājās vietas un neskaidrības viņas biogrāfijā centušies meklēt arī Kremļa kontrolētie Krievijas mediji, kurus īpaši kaitina Lietuvas nostāja Ukrainas jautājumā. Tie apgalvojuši, ka jaunībā viņa bijusi saistīta ar PSRS Valsts drošības komiteju. Pati prezidente to oficiāli noliegusi.