Polija svin 'Solidaritātes' 35. dzimšanas dienu  (1)

Gdaņskā gaidāmo svinīgo pasākumu goda viesis būs jaunais Valsts prezidents Andžejs Duda, vēsta Polijas Radio.

Uz svinīgo ārkārtas sēdi Gdaņskā pulcēsies arī valdība, tomēr mazticams, ka svinīgajā pasākumā pie Gdaņskas kuģubūvētavas vārtiem kopīgi piedalīsies arī visi parlamenta apakšpalātas deputāti gan no valdošās centriski labējās koalīcijas, gan no konservatīvās opozīcijas.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu informāciju no premjerministres kancelejas. Līdz šim nekas neliecina, [ka viņa ieradīsies]," atzina "Solidaritātes'' pārstāvis Mareks Levandovskis. "Nekādi ielūgumi netika sūtīti, jo augusta gadadiena ir svētki, kas atvērti visiem."

Pirmdien svinības ievadīs dievkalpojums Svētās Brigitas baznīcā, kam sekos gājiens uz vēsturiskajiem kuģubūvētavas 2.vārtiem.

Zīmīgi, ka svinībās nepiedalīsies kādreizējais "Solidaritātes" līderis un pirmais atjaunotās Polijas prezidents Lehs Valensa.

"Man netīk gadadienas. Es neatgriežos pagātnē," izteicies Valensa, kurš svinību laikā atradīsies Āfrikā un Francijā.

1980. gada 14. augustā Gdaņskas kuģubūvētavā sākās streiks, ko, tāpat kā vairākus iepriekšējos nemierus komunistu pārvaldītajā Polijā, izraisīja cenu paaugstināšana. Taču šoreiz tas ieguva arī tīri politisku dimensiju un antikomunistiskie protesti izvērtās nacionālā mērogā.

Dienu un nakti streikojošo ģimenes locekļi un atbalstītāji pulcējās pie Gdaņskas kuģubūvētavas, kura tolaik nesa pirmā boļševiku diktatora Vladimira Ļeņina vārdu. Viņi protestētājiem piegādāja pārtiku, nesa ziedus un sniedza morālo atbalstu.

Sarunas ar komunistiskā marionešu režīma pārstāvjiem sākās 21. augustā, drīz vien nonāca strupceļā, taču divas dienas vēlāk tika atsāktas.

Tikmēr Varšavā komunistu vadība izšķīrās par premjerministra un vairāku citu partijas pirmajam sekretāram Edvardam Gerekam tuvu stāvošo amatpersonu atstādināšanu. Savukārt pats Gereks izplūda komunistiem tradicionālajā "paškritikā", atzīstot pieļautās "kļūdas".

25.augustā sarunas atkal nonāca strupceļā, taču tad režīma pārstāvji nāca klajā ar komunistiskajā impērijā nepieredzētu paziņojumu: "Poļu strādnieku tiesības streikot tiks oficiāli atzītas jaunajā likumā."

Tikmēr komunistiskās partijas laikraksts "Trybuna Ludu" joprojām uzsvēra, ka "Polija ir nesatricināma sociālistiskās nometnes locekle, kas cieši saistīta ar Padomju Savienību".

31.augustā, atsaucoties uz Valensu, aģentūra AFP pa visu pasauli izplatīja ziņu, ka "svētdien panākta vienošanās starp varasiestādēm un Gdaņskas streika komiteju".

Parakstot vienošanos, režīms atzina tiesības dibināt arodbiedrības, tiesības streikot, apņēmās ierobežot cenzūru, paaugstināt algas, katru svētdienu valstij piederošajās radiostacijās un televīzijā translēt dievkalpojumu un atbrīvot politieslodzītos.

"Mēs neieguvām visu, ko vēlējāmies, taču mēs dabūjām visu, kas šajā situācijā bija iespējams. Un mēs dabūsim arī pārējo," pēc vienošanās parakstīšanas paziņoja Valensa.

Viņa vārdi izrādījās pravietiski.

1980.gada novembrī "Solidaritātes" statūti tika oficiāli reģistrēti, un drīz vien arodapvienība bija pāraugusi sabiedriskā antikomunistiskā kustībā, kurā bija iesaistījušies desmit miljoni poļu.

Lai gan 1981. gadā komunistiskais režīms izsludināja karastāvokli un "Solidaritāte" bija spiesta noiet pagrīdē, jau astoņdesmito gadu otrajā pusē "Solidaritāte" atdzima un valsti atkal pārņēma streiki, kas noveda pie tā sauktajām apaļā galda sarunām, kuru laikā komunistiskā režīma pārstāvji piekrita brīvu vēlēšanu rīkošanai.

1989.gadā antikomunistiskā kustība, kas vēlēšanās uzvarēja, bez asinsizliešanas pārņēma varu un komunistiskais režīms bija gāzts.

Tam sekoja PSRS uzspiesto totalitāro marionešu un okupācijas režīmu sabrukums arī pārējās Austrumeiropas valstīs, un vēl pēc diviem gadiem kā kāršu namiņš izjuka arī pati "ļaunuma impērija".

Šodien 23 Gdaņskas kuģubūvētavas strādnieku prasības ir iekļautas UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā, kā viens no cilvēces mantojuma svarīgākajiem dokumentiem.