Protestētāji miličus un Nacionālās gvardes karavīrus sākotnēji apmētāja ar dūmu svecēm, petardēm un Molotova kokteiļiem, bet pēc tam kārtības sargu virzienā raidīta arī kaujas granāta.
Iekšlietu ministrijas pārstāvis paziņojis, ka granātas sprādzienā vairāki nacionālās gvardes karavīri guvuši smagus ievainojumus un viņu dzīvības ir apdraudētas.
Visu Konstitūcijas laukumu klāj dūmi, un ik pa brīdim dzirdamas eksplozijas.
Šobrīd pie Augstākās radas ēkas ieradušās aptuveni desmit ātrās palīdzības automašīnas, taču ievainotos kārtības sargus uz slimnīcām ved arī milicijas patruļmašīnas.
Ukrainas Augstākā rada pirmdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā pieņēma rietumvalstu rosinātos konstitūcijas grozījumus, kas saskaņā ar februārī Minskā panākto vienošanos paredz lielāku autonomiju valsts reģioniem. Šos grozījumus, pret kuriem kategoriski iebilst labējās partijas, atbalstīja 265 no 450 Ukrainas parlamenta deputātiem.
Ukrainas prezidenta Petro Porošenko iesniegtajā grozījumu projektā ir norādīts, ka pašpārvalde atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos ir nosakāma ar atsevišķu likumu, norāda aģentūra BNS.
Ja pašlaik Ukrainas teritoriālo un administratīvo kārtību veido apgabali, rajoni, pilsētas, pilsētu rajoni, mazpilsētas un ciemi, tad grozījumu projekts paredz veidot kopienas, rajonus un reģionus. Dokumentā teikts, ka "Ukrainas teritorija ir sadalīta kopienās. Kopiena ir pirmā vienība Ukrainas administratīvi teritoriālās iekārtas sistēmā. Vairākas kopienas veido rajonu, Autonomā Krimas republika un apgabali ir Ukrainas reģioni".
Grozījumu projekts arī paredz mainīt visu apgabalu nosaukumus, bet vietējās valsts administrācijas paredzēts likvidēt.
Paredzēts, ka kopienu vadīs un pārvaldīs vietējā padome, kuras pakļautībā atradīsies kopienas institūcijas. Ukrainas reģionos un rajonos paredzēts izveidot prefekta institūciju, kas būs centrālās varas izpildītājs. Prefekts būs atbildīgs Ukrainas prezidenta priekšā, bet atradīsies valdības kontrolē.
Konstitūcijas grozījumi arī paredz, ja gadījumā kopienas priekšsēdētājs vai padome rīkojas neatbilstoši valsts pamatlikumam, apdraud valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību vai rada draudus valsts drošībai, prezidentam ir tiesības vērsties Konstitucionālajā tiesā, apturēt pārkāpēju pilnvaras un iecelt valsts pilnvaroto pārstāvi.
Ja Konstitucionālā tiesa atzīst pārkāpumu, parlamentam pēc prezidenta ieteikuma ir tiesības pirms termiņa izbeigt kopienas priekšsēdētāja vai padomes pilnvaras un izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Plānots, ka pēc varas decentralizācijas kārtējās pašvaldību vēlēšanas notiks 2017. gada oktobra pēdējā svētdienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
