Prezidents šos plānus atklāja pirms ceturtdien Pekinā notiekošās vērienīgās militārās parādes, kura sarīkota par godu 70 gadadienai kopš Japānas sakāves Otrajā pasaules karā.
Reformu rezultātā Ķīnas armija saruks līdz aptuveni diviem miljoniem cilvēku, joprojām saglabājot pasaulē lielāko bruņoto spēku statusu.
Sji uzrunā neminēja konkrētus iemeslus šim armijas samazinājumam, bet uzsvēra Tautas atbrīvošanas armijas lomu Ķīnas aizsardzībā un "svētā uzdevuma miera nodrošināšanai pasaulē" pildīšanā.
Līdzās pieaugošajām darbaspēka izmaksām un tehnoloģiju attīstībai, paziņojums par armijas samazināšanu varētu būt arī mēģinājums mīkstināt iespaidu, ko uz reģionu atstāj milzu parāde ar 12 000 karavīru, tanku, lidmašīnu un starpkontinentālo ballistisko raķešu izrādīšanu Ķīnas galvaspilsētā, skaidro "USA Today".
Ceturtdienas parāde nav patīkama Japānai, ASV un citām vadošajām demokrātijām, kuras ir nobažījušās par Ķīnas arvien agresīvākajām darbībām, piesakot savas tiesības Dienvidķīnas jūrā un citur.
Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija kādreiz bija pazīstama ar lielu dzīvā spēka viļņu izmantošanu konfliktos, kā tas bija Korejas karā. Taču tagad tā koncentrējas uz augsti tehnoloģiskiem ieročiem un sava spēka demonstrēšanas ārpus valsts robežām ar flotes un gaisa spēku palīdzību.
Viens no piemēriem par taktikas maiņu ir armijas galvenā bumbvedēja H-6K izmaiņas. Ja agrāk tam bija nepieciešama sešu cilvēku apkalpe, tad jaunākās versijās tie ir vairs tikai trīs cilvēki, uzsver laikraksts.
Lai arī Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija ir milzīga, tā nav piedalījusies nozīmīgos konfliktos kopš 1979. gada īsā robežkara ar Vjetnamu. Tikmēr Ķīna jau ilgi piedalās ANO miera uzturēšanas misijās, bet no 2008. gada ir pievienojusies starptautiskajām pretpirātisma patruļām Adenas līcī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
