Smagās militārās tehnikas izmantošana Baltijā ir apgrūtināta, vēsta laikraksts  (81)

"Kur ir aļņi, tur ir purvi, un tankiem, kurus izvietojusi ASV armija Eiropā, tas nenāk par labu," vēsta amerikāņu izdevums.

Jau ziņots, ka ASV armijas Eiropā komandiera ģenerālleitnanta Frederika Bena Hodža vadībā ASV armijas Eiropā 21.nodrošinājuma pavēlniecības delegācija šomēnes veica teritoriju apsekošanu Vācijā, Latvijā un Polijā.

Vizīte bija daļa no plašākiem centieniem uzlabot sadarbības, gatavības un līderības spējas starp ASV, NATO sabiedrotajiem un partnervalstīm un izdevība izpētīt iespējas paātrināt ieroču un militārās tehnikas virzību reģionā.

ASV armijas Eiropā pulkvedis Džefrijs Frenčs intervijā "Stars and Stripes" sacīja, ka, ņemot vērā lielos Krievijas spēkus pāri robežai, tika domāts par smago aprīkojumu, tomēr tam ir savi ierobežojumi šādā teritorijā.

Viņš atzina, ka sākotnējos plānus var nākties grozīt un izmantot vieglāku militāro tehniku, piemēram, bruņutransportierus "Stryker". "Kad ir runa par atvairīšanu, svarīgs ir ātrums. Ja alianse varēs demonstrēt savas spējas, tas var atturēt un nepieļaut Krievijai sagrābt daļu Lietuvas, sagrābt daļu Latvijas," sacīja Hodžs.

Armijas inženieri norādīja, ka Igaunijā, piemēram, tanki, nobraucot no ceļa, visticamāk, nogrimtu purvā, kurus tā esot iecienījuši Igaunijas aļņi. Purvi, ierobežoti lielceļu tīkli Baltijas valstīs un pietiekami izturīgu vilcienu vagonu trūkums ASV tanku pārvadāšanai rada vērā ņemamus šķēršļus.

Pulkvežleitnants Stīvens Dovgilevičs, kurš komandē ASV armijas Eiropā 39.transporta bataljonu, sacīja, ka vajadzības gadījumā šādus vagonus varētu meklēt Krievijā, bet diez vai tā gribētu NATO tos aizdot.

Eiropā smagā aprīkojuma un tehnikas pārvietošanai tiek plaši izmantots dzelzceļš, bet Baltijas valstīs tas ir apgrūtinoši, jo tur dzelzceļa sliedes joprojām atbilst Krievijas standartam. Tas nozīmē, ka uz robežas tehnika jāpārkrauj cita tipa vagonos.

Problēmas varētu radīt arī Krievijas klātbūtne Latvijas un Lietuvas dzelzceļa sistēmā, ko Maskava izmanto piegāžu transportēšanai uz Kaļiņingradu.

ASV armijai Eiropā trūkst arī pārvietojamo tiltu, lai militārā tehnika varētu šķērsot daudzās upes. "Stars and Stripes" norāda, ka dažiem sabiedrotajiem ir šāds aprīkojums, bet ne ASV armijai Eiropā.

Armija strādā pie tā, lai paplašinātu karavīru kustības brīvību, un tas nozīmē, ka armijas apgāžu maršrutos jāiekļauj vairāk ostu, tiltu un kravas centru, vizītes laikā secinājušas militārpersonas. Komandieri norādīja, ka nozīmīga būs arī aprīkojuma, munīcijas un transporta līdzekļu iepriekšēja izvietošana.

Ne mazāk svarīgi ir samazināt arī diplomātisko šķēršļu pārvarēšanai nepieciešamo laiku, lai varētu pārvietot munīciju pāri robežām un veikt citas militārās aktivitātes, vēsta "Stars and Stripes", piebilstot, ka NATO politiskie līderi pie tā pašreiz strādā.

Piemēram, saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem ASV ir četras nedēļas iepriekš jābrīdina Vācija, ja tās vēlas pārvietot militāro ekipējumu cauri bijušās Austrumvācijas teritorijai. Hodžs sacīja, ka tikai nesen uzzinājis par šādu prasību. "Lai nokļūtu Polijā, ir jāiet cauri Austrumvācijai," viņš piebilda.