Medvedevam 50: Piecas mazāk zināmas Krievijas premjera šķautnes  (148)

Nokļūstot šajā amatā, viņš tika slavēts kā pirmais prezidents bez ciešām saitēm ar Komunistisko partiju un izlūkošanas dienestiem, ja vien par tādām nedēvē ciešu draudzību ar Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu un vēlāko Federālā drošības dienesta direktoru Putinu.

Tāpat bieži tika atzīmēta viņa jaunība. Kļūstot par valsts galveno amatpersonu, viņam bija tikai 42 gadi, padarot viņu par jaunāko Krievijas vadītāju pēdējo 115 gadu laikā.

Pievēršot uzmanību Dmitrija Medvedeva politiskajai karjerai, parasti ēnā tiek atstāta viņa privātā dzīve, personīgās intereses un aizraušanās. Piedāvājam uzzināt nedaudz vairāk par šīm mazāk zināmajām Medvedeva šķautnēm.

Dmitrijs Medvedevs piedzima universitātes pasniedzēju Anatolija un Jūlijas ģimenē. Būdams vienīgais bērns divu pasniedzēju ģimenē, viņš daudz laika pavadīja ar grāmatām. Viņš pats par savām bērnības dienām izteicies lakoniski: "Mana bērnība bija priecīga, mana ģimene - laba."

Aizraušanās ar grāmatām viņam palīdzēja skolā, kur viņš kļuvis par vienu no tiem bērniem, kuri labprātāk pilda uzdoto nevis spēlējas ārā ar citiem bērniem, raksta Kremļa finansētais medijs "RT". Viņa skolotāja Vera Smirnova pat atceras, ka Medvedevs bijis kā "mazs pieaugušais".

Vecākās klasēs gan viņam skolā parādījās pirmā lielā mīlestība Svetlana Ļinika, kuru viņš arī apprecēja dažus gadus pēc skolas beigšanas. Svetlana izaugusi militāristu ģimenē un beigusi ekonomikas studijas.

Vairāk nekā desmit gadus pēc laulībām - 1995. gadā viņiem piedzima dēls Iļja.

Lai gan daudzu pēcpadomju valstu politiskā elite bijusi cieši saistīta ar biznesa pasauli, Krievijas premjers ir šī fenomena izņēmums.

Viņu bērnībā ļoti aizrāva ķīmija, taču vēlākos gados - jurisprudence. Kļuvis par juristu, viņš 90. gadu sākumā strādāja Sanktpēterburgas mēra komandā, kur arī sastapa Vladimiru Putinu. Tomēr Medvedevu vairāk interesēja akadēmiskā vide, un paralēli darbam Sanktpēterburgas domē viņš turpināja arī lasīt lekcijas.

Paralēli viņš kļuva par galveno juristu un vienu no veidotājiem šobrīd lielākajā papīra ražošanas uzņēmumā Krievijā "Ilim Pulp". Tomēr, kā viņš pats atzinis, uzņēmuma īpašnieki viņu nekad nav uztvēruši par līdzvērtīgu dalībnieku.

Akadēmiskā vide viņam gan bija jāpamet un jāpievēršas biznesa pasaulei pēc Putina priekšvēlēšanu kampaņas vadīšanas 2000. gadā, kad viņš tika iecelts par valsts enerģētikas koncerna "Gazprom" priekšsēdētāju.

Jaunības gados - vecākajās klasēs un studiju pirmajos gados - Medvedevs kļuvis par fanātisku "Led Zeppelin", "Black Sabbath", "Pink Floyd", "Deep Purple" un citu aizliegto aizrobežu rokgrupu fanu. Viņam pat bija izdevies izveidot ievērojamu šo Padomju Savienībā "melnajā sarakstā" iekļauto mūziķu plašu kolekciju.

Kā liecina fotogrāfijas (tostarp raksta titulbilde), arī viņa āriene bijusi topošajam akadēmiķim un nākamajam politiķim neatbilstoši "spuraina".

Lai gan bijušā Krievijas prezidenta ģērbšanās stils līdz ar vecumu ir ievērojami mainījies, mūzikas gaume ir saglabājusies tā pati. Vēl 2008. gadā - īsi pirms amata pamešanas "Gazprom" - viņš uz kompānijas rīkotu pasākumu uzaicināja savus jaunības dienas elkus "Deep Purple".

Ja tic oficiālajai Kremļa propagandai, tad grāmatmīlis un akadēmiķis vienmēr bijis arī liels sporta aktivitāšu cienītājs. Tostarp viņš divreiz dienā cenšoties veltīt laiku vairāk nekā kilometru garas distances nopeldēšanai, aizraujas ar jogu un šahu.

Medvedevs ir arī aizrautīgs fotogrāfs, un ziņu aģentūru uzņemtās fotogrāfijās viņš dažādās vizītēs redzams staigājam ar fotoaparātu rokā. Kāda viņa fotogrāfija ar Toboļskas Kremli Sibīrijā kādā labdarības izsolē pat tikusi pārdota par 1,2 miljoniem eiro.

Lai gan ir grūti atrast kādu cilvēku, kurš, izpētot savus radurakstus, varētu apgalvot, ka viņā tek tikai noteiktas tautas asinis, baumas un teorijas par slavenu un ietekmīgu cilvēku izcelsmi joprojām mēdz uzpeldēt un pat tikt izmantotas kā argumenti viņu rīcībai.

Tā, piemēram, īsi pēc Medvedeva kļūšanas par Krievijas prezidentu, Izraēlas medijos parādījās ziņas, ka viņš ir ebrejs. Tas tika pamatots ar to, ka viņa vecātēva vārds pa mātes līniju bijis Venjamins, kas ir līdzīgs ebreju vidū populārajam vārdam Benjamins vai Bendžamins. Turklāt viņa ģimenes uzvārds Šapošņikovs arī esot izplatīts ebreju vidū.

Savukārt Nīderlandes medijs "NRO" 2009. gadā rakstīja, ka pēc "RIA Novosti" žurnālista jautājuma, vai Medvedevs patiesi ir ebrejs, viņš jokojis, ka viņa priekšteči bijuši armēņi un nākuši no Adanas mūsdienu Turcijā. Viņš skaidrojis, ka mātes dzimtā bijis uzvārds Nakšikjans, bet tēva - Bagratjans, kas abi ir armēņu uzvārdi.

Tiesa, kamēr lielākā daļa žurnālistu par šo joku nosmīnēja, daži mediji to publicēja kā patiesu un nopietnu atbildi, izraisot pat nelielas spekulācijas armēņu vidū. Par spīti baumām un pieņēmumiem, visticamāk, arī apgalvojums par viņa ebreju priekštečiem ir tikai baumas bez pamatojuma.

Oficiāli gan zināms, ka viņa mātes vecāki bijuši ukraiņi.

Joks par izcelsmi no agrākās Armēnijas tikai apliecina Krievijas premjera humora izjūtu, ar kuru viņš laiku pa laikam paķircina žurnālistus.

Pēc kādas televīzijas "Ren TV" tiešraides intervijas beigām žurnālisti viņu turpinājuši iztaujāt par mazāk aktuāliem notikumiem, un viņš cita starpā ar visai nopietnu seju atklājis, ka katrs Krievijas prezidents, stājoties amatā saņem divas mapītes par citplanētiešiem, kas apmeklējuši mūsu planētu un šeit kādu laiku palikuši.

Vienlaikus viņš "Ren TV" žurnālistam norādījis, ka citplanētiešu skaitu nevar atklāt, lai nesētu paniku. Medvedevs paskaidrojis, ka sīkākas detaļas par šiem jautājumiem varot meklēt visās trijās filmu "Vīri melnā" daļās.