Pēc tam, kad Turcija jūlija beigās paziņoja par plāniem ar ASV palīdzību izveidot no "Islāma valsts" drošu zonu Sīrijas ziemeļos, kurdu vidū pieaug bažas par to, ka šī iecere beigsies līdzīgi kā Tucijas iebrukums Kiprā 1974. gadā, raksta kurdu de facto izveidotajā Rožavas autonomajā apgabalā bāzētā Sīrijas Ziemeļaustrumu ziņu aģentūra "ARA News".
Pēc 1974. gadā Kiprā notikušā valsts apvērsuma, kura mērķis bija Grieķijai anektēt Kipru, Turcijas armija iebruka salā, lai aizsargātu Kipras turkus un nodrošinātu Kipras neatkarību. Operācijā Turcija okupēja aptuveni 40% no salas.
Politiski operācija bija veiksmīga - apvērsuma rezultātā izveidotā progrieķiskā valdība tika gāzta un atjaunota demokrātija, taču Turcijas okupācijas spēki palika. Tā rezultātā 1983. gadā okupētā salas ziemeļu daļa pasludināja neatkarību no Kipras. Ziemeļu Kipras Turku Republiku joprojām atzīst vienīgi Turcija.
"Turcija ir bēdīgi slavena ar anektēšanu un sev pakļautu valstu izveidošanu. Ziemeļkipra, Hatajas valsts [Turcijas Hatajas apgabals iepriekš bija Franču Sīrijas mandāt-teritorijā esoša autonoma vienība Aleksandretas sandžaks, kurā turkiem pēc pirmā pasaules kara tika nodrošināta ievērojama autonomija. Veidojot Sīriju, tam bija jākļūst par Sīrijas daļu, bet Turcija tajā panāca satelītvalsts izveidi, kuru vēlāk anektēja] un tagad, šķiet, arī Halebas province (Alepo reģions), kurā plānots izveidot drošo zonu.
Šī Turcijas tumšā puse skaidrojama ar Pirmā pasaules kara iznākumu. Pirmā pasaules karā Osmaņu impērija bija zaudētāja, kā rezultātā tā šķīrās no lielākās daļas savu zemju. Turcijas Republika, kurā bija vairs tikai daļa Osmaņu impērijas zemju, tā arī nespēja pārdzīvot pēc Pirmā pasaules kara zaudētās teritorijas. Haleba ir viena no šīm teritorijām," vēsturi atgādina "ARA News"
Halebā atrodas vislielākā turkmēņu koncentrācija Sīrijā, taču turkmēņu skaits tajā nav liels. Tiek lēsts, ka Sīrijā kopumā atrodas aptuveni 100 000 turkmēņu, kas ir mazāk nekā 0,5 % no Sīrijas kopējā iedzīvotāju skaita pirms pilsoņu kara. Tas atbilst arī ASV Kongresa bibliotēkas aplēsēm, ka 90% sīriešu ir arābi, 9% ir kurdi un atlikušais viens procents – armēņi, asīrieši un turkmēņi.
Tikmēr kurdi bažījas, ka Turcija varētu gatavot turkmēņus, kas ir etniskie Turcijas turku radinieki, pārņemt drošās zonas kontroli pēc tās izveides.
"ARA News" Turciju apsūdz Sīrijas turkmēņu izmantošanu savas politikas īstenošanai arī Sīrijas pilsoņu kara laikā. "Piemēram, internetā populārs kļuva video, kurā redzams, kā Turcijas Nacionālā izlūkošanas organizācija Sīrijā ieved ieroču kravas. Opozīcijas partijas apgalvoja, šie ieroči tiek piegādāti 'Islāma valstij'. Taču Turcijas premjerministrs sacīja, ka tie paredzēti Sīrijas turkmēņiem," raksta aģentūra.
Partija "Sīrijas Turkmēņu nacionālais bloks" nesen paziņoja, ka pieņem darbā policistus darbam drošajā zonā. Aģentūra vēsta, ka darbā pieņems tikai turkmēņus, kuri pēcāk divus mēnešus tiks apmācīti Turcijā.
Tāpat pastāvot vairāki pierādījumi, ka Turcija Halebas provincē gatavojas izveidot tās tiešā pakļautībā esošu autonomu reģionu.
Pēdējos mēnešos Halebas iedzīvotāju vidū ir saasinājusies diskusija par Sīrijas mārciņas nomaiņu uz Turcijas liru. Turklāt "Sīrijas Turkmēņu nacionālais bloks" ir paziņojis, ka turkmēņu skaits Sīrijā ir 3,5 miljoni jeb par 3,4 miljoniem vairāk nekā lēš neatkarīgi avoti.
Bažas sīriešu vidū rada arī Turku nacionālistu pieminētā "Rietumturkmenistāna".
Jau ziņots, ka Turcijas motīvi izveidot drošo zonu ir neskaidri. Vienlaikus tā apgalvo, ka vēlas izveidot drošu zonu, kur varētu atgriezties bēgļi, bet nevēlas pieļaut Kobanes un Afrīnas pilsētu savienošanu pa zemes ceļu, kas nozīmētu kurdu nostiprināšanos Halebā.
"Varbūt mērķis ir ierobežot kurdu augošo ietekmi Sīrijā, taču pastāv iespēja, ka šī drošā zona ir priekšvēstnesis turkmēņu autonomam reģionam blakus Turcijas robežai," raksta "ARA News".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
