Valdības nostāja piektdien vēl jāatbalsta Seima Eiropas lietu komitejai, bet gan premjerministrs Aļģirds Butkevičs, gan Seima spīkere Loreta Graužiniene, gan iekšlietu ministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka lēmums par Lietuvā uzņemamo bēgļu skaitu jāapstiprina visam Seimam.
Plānots, ka divu gadu laikā - līdz 2017.gada beigām - vēl 101 imigrants Lietuvā ieradīsies no Itālijas, 328 - no Grieķijas un 351 - no Ungārijas.
Iepriekš tika nolemts, ka Lietuvai divos gados būs jāuzņem 325 cilvēki - 240 bēgļi no Eritrejas un Sīrijas, kas šobrīd patvērušies Itālijā un Grieķijā, kā arī 85 migranti no trešajām valstīm.
Jau ziņots, ka EK trešdien nāca klajā ar oficiālu bēgļu sadalījuma plānu, kuram jāparedz 160 000 bēgļu sadalīšana Eiropas Savienības (ES) valstīs. 14.septembrī šo piedāvājumu apspriedīs ES iekšlietu ministri.
Lietuvas iekšlietu ministrs uzsvēris, ka par stingrām bēgļu identitātes pārbaudēm gādās ne tikai Lietuvas, bet arī starptautiskie dienesti, tostarp Interpols un Eiropols.
Pēc viņa teiktā, sadarbība ar citu valstu izlūkdienestiem un tiesībsargāšanas dienestiem norisinās jau šobrīd, un tiks arī stingri pārbaudīts, vai personas, kas ierodas Lietuvā, nevar radīt draudus valsts drošībai.
"Riski pastāv(...), bet, ja mēs sekmīgi veiksim šīs pārbaudes, tad samazināsim draudus līdz minimumam," norādījis ministrs, aicinot "neuzskatīt katru bēgli par ekstrēmistu, ko Lietuvā grib iefiltrēt kāda teroristiska organizācija".
Viņš arī uzsvēris, ka Lietuva nepiekritīs EK piedāvātajam mehānismam, kas ļautu Briselei krīzes gadījumā saskaņā ar noteiktām kvotām pārcelt uz dalībvalstīm lielāku bēgļu skaitu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
