Prestižajai balvai nominēts Raifs Badavi - Saūda Arābijas blogeris tīmekļa vietnē "Brīvie Saūda liberāļi", kuram tika piespriesti desmit gadi cietumā, 1000 pātagas cirtieni un ievērojams naudas sods par necieņas izrādīšanu Islāmam savā tīmekļa vietnē.
Tāpat balvai izvirzīta Venecuēlas demokrātiskā opozīcijas kustība, kuru pārstāv pret prezidenta Hugo Čavesa partiju 2008. gadā izveidotā koalīcija "Mesa de la Unidad Democrática", kā arī politiskie ieslodzītie.
Uz Saharova balvas iegūšanu pretendē arī somāliešu aktīviste, kas iestājas pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, viņa arī bijusī Somālilendas (Somālijā) reģiona Ārlietu ministre Edna Adana Ismaila. Viņa ir arī "Edna Adan" dzemdību klīnikas Hargeisā, Somālilendā dibinātāja un vadītāja.
Balvai izvirzīts arī Boriss Ņemcovs - Krievijas opozīcijas politiķis un zinātnieks, kurš tika nogalināts 2015. gada februārī Maskavā.
Balvai nominēta Nadja Savčenko - Ukrainas gaisa spēku pilote, parlamenta deputāte un Ukrainas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā locekle. Savčenko 2014. gada 18. jūnijā tika aizturēta un nelikumīgi apcietināta Krievijā. Nomināciju izvirzīja politiskā grupa ECR.
Vairākas EP politiskās grupas vienprātīgi izvirzīja bijušo ASV Nacionālās drošības aģentūras darbinieku Edvardu Snoudenu, kurš presei izpauda informāciju par ASV izlūkdienestu masveida uzraudzīšanas programmām (viņš Saharova balvai tika nominēts arī 2013. gadā).
Tāpat uz balvu pretendē Antuāns Deltūrs - bijušais auditors auditorkompānijā "Price Waterhouse Coopers" Luksemburgā, kurš žurnālistiem atklāja vienošanās nodokļu jomā, kuras tika slēgtas ar lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, ļaujot tiem samazināt nodokļu slogu (t.s."Lux Leaks" skandāls).
Izvirzīta arī Stefānija Žibo - bijusī finanšu pakalpojumu uzņēmuma UBS AG darbiniece, kura izpauda informāciju par uzņēmuma izvairīšanos no nodokļiem un naudas atmazgāšanu.
Jau kopš 1988. gada Eiropas Parlaments ik gadu piešķir Saharova balvu par vārda un domas brīvību indivīdiem un kolektīviem, kas ievērojami sekmējuši cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Pagājušajā gadā balva tika piešķirta mediķim Denisam Mukvegem.
Kandidātus varēja izvirzīt jebkura no Eiropas Parlamenta politiskajām grupām vai arī jebkuri 40 deputāti. Pēc tam Parlamenta Ārlietu un Attīstības komitejas balsojumā izvēlas trīs finālistus, savukārt galīgo lēmumu par to, kurš no viņiem saņems balvu, pieņem Eiropas Parlamenta vadītājs kopā ar politisko grupu priekšsēdētājiem (tā sauktā "Priekšsēdētāju konference").
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
