Stokholmas uzņēmējs Imads Zends Zviedrijā no Irānas nokļuva, kad bija vēl bērns. "Man ir bijusi vēlme kaut ko darīt kopš sākās konflikts Sīrijā, taču ir grūti izdomāt konkrētu veidu, kā palīdzēt," medijam norādīja Zends. "Kad es ieraudzīju Ailana fotogrāfijas, es domāju: ak, dievs, kāpēc mēs varam cilvēkus aizlidināt uz mēnesi, bet nevaram uz Eiropu?"
Par spīti virknei bojā gājušo Sīrijas bēgļi turpina riskēt ar savām dzīvībām, lai nokļūtu Eiropā.
Zends ar citiem aktīvistiem piedāvā bēgļus vest uz Zviedriju droši – ar lidmašīnu. Pirms lidošanas amatpersonām gan būtu jāpārbauda cilvēku identitāte, lai noteiktu, vai persona ir piemērota bēgļa statusa iegūšanai.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumiem, aviosabiedrības var pārvadāt tikai pasažierus ar derīgām ES pasēm vai vīzām uz ES valstīm un pasažierus, kuriem ir apsolīts patvērums galamērķī.
Kā vēstīts aktīvistu izveidotajā mājaslapā "Refugee Air", pirmais lidojums ar bēgļiem notiks "šoziem pirms Stokholmu klās pirmais sniegs".
Lai gan Zends apzinās, ka "Refugee Air" projekts neapturēs migrācijas krīzi, viņš uzskata, ka tas ir viens no soļiem, kas ir jāveic. Plānots, ka lidojumi tiks segti no ziedojumiem, ko ziedos privātpersonas un, iespējams, juridiskas personas.
Fotogrāfijas ar jūras krastā Turcijā izskaloto nedzīvo bērna ķermeni pagājušajā nedēļā strauji izplatījās sociālajos tīklos un medijos, saasinot diskusiju par Eiropu skārušo migrantu krīzi.
Ailans, viņa brālis un māte gāja bojā apgāžoties laivai, kurās simtiem Sīrijas bēgļu no Turcijas dodas uz Grieķijai piederošām salām, ar mērķi iekļūt ES.
Vēstīts, ka Eiropa piedzīvo lielāko migrantu krīzi kopš Otrā pasaules kara beigām. Lielu daļu ES ieceļojošo imigrantu veido sīrieši, kas bēg no kara plosītās valsts. Noslīkušā Ailana ģimene ir Sīrijas kurdi no Kobanes pilsētas, kas ilgi atradās kaujinieku ielenkumā.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Sīrija dažu gadu laikā ir kļuvusi par lielāko bēgļu "donorvalsti" pasaulē. Vēl 2008. gadā tā pati bija uzņēmusi aptuveni 1,8 miljonus bēgļu, no kuriem 1,3 miljoni nāca no kara pārņemtās kaimiņvalsts Irākas, ap 500 000 no Palestīnas, bet nepilni 6000 - no Somālijas.
Iemeslu pārmaiņām un lielajam sīriešu bēgļu pieaugumam nav grūti atrast - kopš "Arābu pavasara" protestiem savstarpēji sadrumstalotie opozīcijas spēki ķērās pie ieročiem un pārņēma vairākas Sīrijas provinces. Līdz ar opozīciju valstī aktivizējās arī radikālie islāmisti, kuru lielākās grupas ir "Al Nusra" un "Islāma valsts".
Ņemot vērā lielo, savstarpēji naidīgo grupējumu skaitu un nenoteiktās frontes līnijas, gandrīz visa valsts ir kļuvusi par kaujas zonu. Šī iemesla dēļ savas mājas kopš 2011. gada kara plosītajā valstī bijuši spiesti pamest vairāk nekā puse jeb aptuveni 11 miljoni sīriešu.
No tiem vairāk nekā četri miljoni devušies pāri robežām, bet citi pārcēlušies uz salīdzinoši drošākiem reģioniem valsts iekšienē. Lai gan sīriešu bēgļi šobrīd Eiropas Savienībā veido lielāko bēgļu īpatsvaru, uz Eiropu dodas tikai salīdzinoši neliels skaits.
Par galvenajām patvērumu valstīm sīrieši izvēlējušies sev kulturāli un ģeogrāfiski tuvākās kaimiņu zemes. Vairāk nekā 1,8 miljoni kara bēgļu šobrīd apmetušies Turcijā, aptuveni 1,2 miljoni - Libānā, ap 600 000 - Jordānā, bet salīdzinoši nelielāks skaits Irākā (250 000) un Ēģiptē (140 000), liecina ANO dati.
Uz Eiropu Sīrieši dodas dažādos veidos. Liela daļa izvēlas doties uz Turcijas rietumiem un tad ar laivām vai kājām nokļūt Grieķijā. Tālāk viņi ar vilcieniem, kājām vai velosipēdiem dodas uz ziemeļiem - šķērsojot Maķedoniju, Serbiju un Ungāriju, cenšas nokļūt Austrijā, Vācijā vai kādā citā Rietumeiropas valstī.
Līdzšinējās dažādu Eiropas valstu statistikas pārvalžu aplēses liecina, ka Vācijā ieradušies aptuveni 105 000 sīriešu, Zviedrijā - ap 40 000, Austrijā - ap 20 000, kā arī Bulgārijā, Rumānijā un Itālijā katrā atrodas vismaz 5000 bēgļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
