Vācijas transporta ministrs svētdien nosodīja Eiropas Savienību (ES) par "pilnīgu nespēju" aizsargāt bloka ārējās robežas un aicināja veikt pasākumus, lai apturētu rekordlielo migrantu plūsmu, savukārt Minhenes policija paziņoja, ka pilsētā ir sasniegta migrantu uzņemšanas spējas robeža.
"Pašlaik ir nepieciešami efektīvi pasākumi, lai apturētu plūsmu. Tas ietver palīdzību valstīm, no kurām bēgļi bēg, un tas arī ietver mūsu pašu robežu iedarbīgu kontroli, kas arī vairs nedarbojas, ņemot vērā ES pilnīgu nespēju aizsargāt savas ārējās robežas, paziņojumā teica Vācijas transporta ministrs Aleksandrs Dobrints.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas māsas partijas – Kristīgi sociālās savienības (CSU) - pārstāvis Dobrints arī brīdināja, ka Vācija "ir sasniegusi savu spēju robežas". Sestdien Minheni Vācijas dienvidos, kas ir nozīmīgs migrantu ierašanās punkts, sasniedza vēl 12 200 bēgļu.
Tiek gaidīts, ka šogad Vāciju sasniegs rekorddaudz patvēruma meklētāju - 800 000 -, kas izraisījis iebildumu no CSU pieaugumu.
Transporta ministra paziņojums izplatīts dažas dienas pēc tam, kad CSU viceprezidents Hanss Peters Frīdrihs Merkeles lēmumu bēgļu jautājumā raksturoja kā "nepieredzētu politisku kļūdu", kurai būs "katastrofālas sekas".
Minhenes policija paziņoja, ka sestdien pilsētā ieradās 12 200 bēgļu, bet svētdien gaidāma vēl vairāku simtu bēgļu ierašanās, un "ir skaidrs, ka esam sasnieguši savu spēju augstāko robežu".
"Mūsu mērķis pašlaik ir pēc iespējas vairāk [iebraukušo] izvest [no pilsētas], lai būtu vieta jauniem atbraukušajiem," teica Minhenes policijas preses pārstāvis.
Minhene ir kļuvis par nozīmīgu punktu bēgļiem, kas Vācijā ierodas ar vilcienu no Ungārijas un Austrijas.
Pagājušajā nedēļā Minhenes galvenajā dzelzceļa stacijā ieradās ap 20 000 migrantu.
Augšbavārijas federālās zemes prezidents Kristofs Hillenbrands sacīja, ka nezina, "kā varam tikt gala", liecina tabloīda "Bild am Sonntag" vēstītais rakstā ar nosaukumu "Minhene uz sabrukuma robežas".
Bavārijas sabiedriskā televīzija BR vēstīja, ka pilsēta "ir ļoti pietuvojusies humānai krīzei", lai gan varas iestādes ir spējušas ierobežot to cilvēku, kas guļ uz matračiem publiskās vietās, skaitu līdz dažiem desmitiem, lai gan iepriekš valdīja bažas, ka viņu skaits sasniegs vairākus simtus.
Varas iestādes apsver iespējas kā pagaidu bēgļu apmetni atvērt 1972. gada olimpiskajās spēlēs izmantoto stadionu "Olympiahalle", kas tagad tiek izmantota kā koncertu zāle vai sporta arēna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
