Eiropas Savienība (ES) svētdien paziņoja, ka Vācijas lēmums uz laiku atjaunot kontroli uz robežas ar Austriju "uzsver steidzamību", kādā bloka dalībvalstīm ir jāsadala desmitiem tūkstošu bēgļu uzņemšana.
Atbilstoši Eiropā spēkā esošās Šengenas zonas bez robežas kontroles noteikumiem Vācijas kanclere Angela Merkele informēja Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru par šo lēmumu, liecina EK svētdienas vakarā izplatītais paziņojums.
"Vācijas šodien pieņemtais lēmums uzsver steidzamību vienoties par Eiropas Komisijas ierosinātajiem pasākumiem, lai pārvaldītu bēgļu krīzi," tajā teikts.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns apsveica Vācijas lēmumu, sakot, ka tas ir nepieciešams pasākums, lai aizsargātu Eiropas vērtības laikā, kad kontinentā ieplūst rekorddaudz bēgļu.
"Mēs lieliski saprotam Vācijas lēmumu un paužam tam solidaritāti," viņš teica laikrakstam "Bild". "Mēs saprotam, ka šis lēmums bija ir nepieciešams, lai aizsargātu Vācijas un Eiropas vērtības," piebilda Ungārijas premjers.
Orbāns arī pauda pārliecību, ka "tas ir tikai pirmais solis". "Mums pēc iespējas drīzāk ir jāaizsargā Eiropas robežas Grieķijā, apvienojot Eiropu, visas tās dalībvalstis un organizācijas," viņš teica.
Ungārija bez pārtraukuma strādā, lai pabeigtu pretrunīgi vērtēto žogu uz robežas ar Serbiju, kura mērķis ir apturēt migrantu plūsmu. Otrdien valstī spēkā stāsies likumi, kas ļauj ikvienu, kurš ir nelikumīgi šķērsojis robežu, deportēt vai pat piespriest cietumsodu.
Runā trešdien Eiropas Parlamentā EK prezidents Junkers aicināja bloka dalībvalstis sadalīt 160 tūkstošus patvēruma meklētāju, kas ieradušies Grieķijā, Ungārijā un Itālijā. Viņš arī rosināja izstrādāt pastāvīgu mehānismu par saistošām kvotām, kas ļautu risināt ārkārtas situācijas nākotnē.
ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē pirmdien Briselē plānots spriest par šiem plāniem, lai gan vairākās dalībvalstīs ir pret migrantiem vērsts noskaņojums.
EK norādīja, ka 1995.gadā noslēgtais Šengenas līgums ļauj dalībvalstij "izņēmuma kārtā" uz laiku ieviest robežkontroli "ārkārtas situācijas gadījumā".
ES izpildorgāns arī piebilda, ka "pašreizējā situācija Vācijā "prima facie", šķiet, ir situācija, kas atbilst šiem noteikumiem".
Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs svētdien paziņoja, ka uz laiku tiek atjaunota kontrole uz robežas ar Austriju, lai mēģinātu iegrožot rekordlielo migrantu plūsmu. "Pasākuma mērķis ir apturēt pašreizējo plūsmu uz Vāciju un atgriezties pie ierastās kārtības procesa," viņš teica laikā, kad Minhenē vien reģistrēta rekordliela patvēruma meklētāju plūsma - 63 tūkstoši cilvēku divās nedēļās.
EK norādīja, ka novēro situāciju, jo ES institūcijām ir jāgarantē, ka izmantotie pasākumi ir proporcionāli.
"Mūsu centienu mērķim ir jābūt palīdzēt nodrošināt, ka pēc iespējas drīzāk varam atgriezties pie normālas Šengenas sistēmas ar atvērtām robežām Šengenas dalībvalstu starpā," teikts EK izplatītajā paziņojumā.
Šengenas zona tika izveidota 1995. gadā, atsakoties no iekšējām robežām Eiropā. Pašlaik tā ļauj bez pases ceļot 26 valstīs: 22 no 28 ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģijā, Šveicē, Islandē un Lihtenšteinā.
Iekšējo robežu nojaukšanas atbalstītāji saka, ka tā ir dzēsusi ne tikai fiziskās, bet arī psiholoģiskās robežas eiropiešu starpā. Šengenas zona arī ir pamats Eiropas vienotajam tirgum, jo tā ļauj iztikt bez birokrātijas uz robežām, pārvadājot preces.
Tomēr sistēma tagad piedzīvo satricinājumu saistībā ar lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara laikā, cilvēkiem no Sīrijas, Afganistānas un Āfrikas valstīm meklējot pavērumu Eiropā no kara, nabadzības un represijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
