ES iekšlietu ministri nespēj vienoties par obligātām bēgļu sadales kvotām  (31)

"Jā, šobrīd ne visi tam piekrīt," pēc sanāksmes paziņoja ES prezidējošās valsts Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.

Pēc viņa teiktā, "liels vairākums" atbalsta sadalīšanas principu un viņi pie šī jautājuma atgriezīsies oktobrī.

ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls paziņoja, ka "mums nav vienošanās par mūsu priekšlikumu attiecībā uz 120 000 [bēgļu]".

"Vairums dalībvalstu ir gatavas doties tālāk, bet ne visas," viņš piebilda.

Slovākijas iekšlietu ministrs Roberts Kaliņaks sacīja, ka viņa valsts, Čehija un citas atteicās atbalstīt plānu un aicināja sasaukt ES līderu samitu.

Iekšlietu ministri vienojās par 40 000 bēgļu pārvietošanu no Grieķijas un Itālijas nākamo divu gadu laikā, kas tika sākotnēji ierosināts maijā.

Tomēr jautājumā par 120 000 patvēruma meklētāju sadali vienprātību panākt neizdevās.

"Dažas valstis, kā šķiet, neizjūt atbildību par solidaritāti šo lielo izaicinājumu priekšā. Tam ir jāmainās," sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. "Pretējā gadījumā Eiropai būs liela problēma."

Ideja par patvēruma meklētāju sadali ES dalībvalstu vidū sastapusies ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pretestību.

"Mēs u ņemsim tikai tik daudz bēgļu, cik mēs varam atļauties," sacīja Polijas premjerministre Eva Kopača.

"Mēs uzskatām, ka kvotas nav risinājums," piebilda Kaliņaks.

Eiropas atvērto robežu dēļ panākt, ka patvēruma meklētāji paliek tajās valstīs, kurās viņi nav gribējuši nonākt, būs neiespējami, uzsvēra ministrs.

Aselborns sacīja, ka pietiktu ar vairākuma atbalstu par labu plānam par 120 000 patvēruma meklētāju sadalīšanu, lai priekšlikumu pieņemtu. Savukārt atbilstoši de Mezjēra teiktajam varēja saprast, ka vienošanās faktiski jau ir panākta.

Tiesa gan, Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timermanss sacīja - joprojām tiek īstenoti centieni, lai panāktu, ka priekšlikumam piekrīt visas valstis.

Darbs pie jautājuma par patvēruma meklētāju skaita sadalījumu pa konkrētām valstīm ir jāturpina, sacīja de Mezjērs.

Tāpat ir jāpabeidz darbs pie drošo valstu saraksta, kuru pilsoņi nekvalificēsies patvēruma saņemšanai.

Pastāv vienošanās, ka sarakstā būtu iekļaujamas Balkānu valstis, tomēr par Turcijas iekļaušanu sarakstā izraisījās domstarpības. Aselborns šādu iespēju noraidīja, nostāju skaidrojot ar Turcijas kurdu minoritātes stāvokli.

40 000 patvēruma meklētāju pārvietošana notiks nākamo divu gadu laikā. Tomēr arī šīs brīvprātīgās shēmas ietvaros vēl ir jāsaņem pietiekami daudz dalībvalstu solījumu, lai sasniegtu 40 000 mērķi.

Pirmdien tika panākta vienošanās par nepieciešamību sniegt vairāk palīdzības bēgļu nometnēm Turcijā, Jordānijā un Libānā, kā arī Grieķijas patvēruma un robežkontroles sistēmai, sacīja Aselborns.

Grieķijā un Itālijā būtu jāizveido centri, kas reģistrētu imigrantus, identificētu tos, kuriem ir vērā ņemamas pretenzijas uz patvēruma piešķiršanu un nolemtu par viņu pārvietošanu, bet ekonomiskos imigrantus nosūtītu atpakaļ.

ES ārējo robežu nostiprināšana arī ir svarīgs aspekts imigrantu krīzes atrisināšanas ceļā.

Ministri vienojās, ka ir "nepieciešams bez kavēšanās izvērst " ES robežaģentūras "Frontex" ātrās reaģēšanas komandas uz "sensitīvajām ārējām robežām", teikts ES prezidentūras paziņojumā.

"Mūsu atbilde uz bēgļu krīzi - krīzi, kas diemžēl, turpināsies tik ilgi, kamēr mūs apkaime degs - veidos vēsturi," sacīja Avramopuls. "Eiropa ir svarīgās krustcelēs."

Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies vairāk nekā 430 000 nelegālo imigrantu.

Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.