'Sīrija kļūst tukša': kāpēc un kā sīrieši masveidā bēg no dzimtenes  (89)

Sīrieši veido pusi no 381 000 bēgļu un migrantu, kas šajā gadā meklējuši patvērumu Eiropā – gandrīz divreiz vairāk nekā 2014. gadā.

Nepārtrauktais bēgļu un migrantu pieplūdums Eiropā ir mudinājis Ungāriju, Austriju un Slovākiju pastiprināt robežkontroli. Tas notika dienu pēc tam, kad Vācija paziņoja, ka līdz gada beigām varētu ierasties vairāk nekā miljons cilvēku, un sāka ieviest ierobežojumus ieceļotājiem.

Nav nosakāms, cik sīriešu vēl ir ceļā, taču viņu skaits aug. Saskaņā ar ANO bēgļu komisijas (UNHCR) datiem 78% no cilvēkiem, kas jūlijā (pēdējais mēnesis, par kuru pieejami dati) piepūšamajās laivās ieradās Grieķijas krastā, bija sīrieši.

Daļa no iebraucējiem jau meklējuši patvērumu Sīrijas kaimiņvalstīs - tādu ir četri miljoni. Tomēr daudzi Eiropā ierodas tieši no Sīrijas, apstiprinot UNHCR pārstāves Melisas Flemingas teikto par "jaunu masveida izceļošanu" no kara izpostītās valsts. Viņi neapmeklē reģionā esošās bēgļu nometnes dodas tieši uz Eiropu. Karš, kuru ASV prezidents Baraks Obama ir nosaucis par "citu ļaužu pilsoņu karu", ir jūtams tālu aiz Sīrijas robežām.

"Visi mani paziņas dodas prom"

Daudzi vēl ir ceļā, tikmēr citi sīrieši drūzmējas Turcijas ostas pilsētas Izmiras ielās, gaidot vietu kādā no šaubīgajām laivām, kas viņus aizvedīs uz Grieķiju.

"Visi mani paziņas dodas prom," stāsta 30 gadus vecais Muhameds, kurš pārvarējis trīs kalnus, lai no Alepo ar savu sievu, kura ir stāvoklī, robežsardzes apšaudīts, šķērsotu Turcijas robežu. "Liekas, ka Sīrija iztukšojas," viņš secina.

Analītiķi vērtē, ka šāds iznākums bijis neizbēgams – sīriešiem apnika gaidīt, kad beigsies asiņainais karš. Četru gadu laikā ir miruši vismaz 250 000 – no ķīmiskajiem ieročiem, ballistiskajām raķetēm un valdības bombardēšanām no gaisa, kas saskaņā ar cilvēktiesību aizstāvju grupu datiem veido vislielāko civiliedzīvotāju upuru skaitu.

Nebeidzamajās kaujās starp valdību un nemierniekiem par pilsētām, ciemiem un militārajām bāzēm kritušie ir abās pusēs – acīmredzama uzvarētāja nav. "Islāma valsts" savās kontrolētajās teritorijās brutāli nogalina cilvēkus. ASV veic bombardēšanas misiju pret "Islāma valsti", taču neizrāda īpašu interesi par plašāku Sīrijas kara izbeigšanu, kam ir lemts arī turpmāk attīstīties, Krievijas karavīriem pastiprināti iesaistoties konfliktā, norāda "The Washington Post".

"Nevienu tam nevajadzētu pārsteigt – visapkārt valda bezpalīdzība," stāsta bijušais ASV Valsts departamenta pārstāvis Frederiks Hofs, kurš tagad darbojas Ziemeļatlantijas Padomē. "Kāpēc lai kāds sīrietis, kurš fiziski ir spējīgs doties prom, izvēlētos palikt?" viņš retoriski jautā.

Ir arī citu tautību pārstāvji – bēgļi no tādām konflikta zonām kā Irāka, Afganistāna un Somālija, kā arī neliels skaits ekonomisko migrantu no Baglandešas, Pakistānas un Senegālas. Taču, galvenokārt šī ir tieši Sīrijas kara bēgļu krīze, uzskata Fleminga.

"Ja bēgošo Sīriešu skaits nebūtu tik milzīgs, arī kopējais pieaugums būtu daudz mazāks," viņa atklāj. "Tieši tāpēc mēs to dēvējam par bēgļu, nevis migrantu krīzi," akcentē sieviete.

Viens no masveida izceļošanas iemesliem ir nepietiekami finansētais atbalsts Sīrijai. Tas spējis nodrošināt vien pamatvajadzības bēgļiem, kuri jau pametuši konflikta teritoriju, dodoties uz Jordāniju, Libānu, Turciju un Irāku.

Kopš bēgļu pieplūduma sākuma 2012. gadā ANO pārstāvji vairākkārt brīdinājuši par sekām, kas radīsies, ignorējot bēgļu krīzi, sacīja Fleminga.

"Tas bija kaut kas, ko sīrieši varēja paciest tikai neilgu laiku, jo viņi cerēja, ka spēs atgriezties mājās," viņa turpināja. "Taču šīm cerībām izgaistot un apstākļiem pasliktinoties, nevienam nevajadzētu brīnīties par lielo sīriešu skaitu, kas riskē ar savu dzīvību, lai nokļūtu Eiropā," stāsta Fleminga.

Bīstamais ceļš cauri kara zonai

Intervijas ar Izmirā esošajiem sīriešiem liecina, ka apmēram tikpat liels skaits ierodas no pašas Sīrijas.

Viņi nāk no visām Sīrijas daļām, taču visvairāk no blīvāk apdzīvotām valdības un nemiernieku kontrolētajām teritorijām, kurās notiek aktīvāka karadarbība nekā "Islāma valstij" piederošajās tuksnešainajās teritorijās.

Viņu skumjie stāsti vēsta par karu, kuru pārējā pasaule lielākoties ignorē.

Ramadans Muhameds, 53 gadus vecais atraitnis, kurš apšaudē Alepo 2012. gadā zaudēja kāju, savas dienas pavada uz ielas, gaidot kārtējo iespēju nokļūt uz laivas. Nav viegli uzkāpt uz nestabilas gumijas laivas ar vienu kāju, viņš stāsta. Ja tā grims, viņš nebūs spējīgs peldēt.

Dzīvojot vienatnē bēgļu nometnes teltī Libānā, viņš kļuvis nomākts. Eiropā viņš cer atrast darbu.

33 gadus vecais Muhameds Hasans uz bēgļu nometni Libānā devās no kāda ciemata Damaskas tuvumā pēc tam, kad "Hezbollah" kaujinieki 2014. gadā atņēma nemierniekiem. Viņš stāsta, ka nespēj vairs noskatīties, kā viņa trīs bērni aug neapmeklējot skolu, un plāno viņus pārcelt uz Eiropu, kad pats tur būs iekārtojies.

"Mana sieva vēlas, lai es dodos, jo bērniem vajag izglītību," norāda vīrietis.

Izceļotāji lielākoties ir vīrieši – daļēji tāpēc, ka vairums ģimeņu labprāt sūta savus tēvus vai dēlus bīstamajā ceļojumā, lai pēc likumīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanas pārceltu arī pārējo ģimeni, sacīja Fleminga.

Taču daudzi ir jauni un neprecējušies, viņi bēg no kara, kurā viņiem būtu jāpiedalās.

24 gadus vecais Salehs un viņa 27 gadus vecais draugs Abduls-Kaders dienēja Sīrijas armijā līdz brīdim, kad pagājušajā gadā nemiernieki ielenca viņu kontrolpunktu Idlibas provincē. Viņiem izdevās aizbēgt, taču viņi uzskata, ka valdība, nenosūtot papildspēkus uz ielenktajām pozīcijām, ir viņus nodevusi.

"Kad neviens neieradās mūs aizstāvēt, mēs izlēmām dezertēt," sacīja Salehs. Kopš tā laika abi bēguļo, strādājot gadījuma darbus. Tagad viņi ir sakrājuši pietiekami daudz naudas, lai dotos prom.
Sīrijas pretrunīgā politika lielākoties tiek aizmirsta, steidzoties nokļūt Eiropā.

"Sīriešiem politika liekas pretīga," atklāj 24 gadus vecs vīrietis, kurš pagājušajā nedēļā pametis Damasku un cer Vācijā turpināt tiesību studijas. Īsu brīdi 2013. gadā viņš karoja valdības spēku pusē un izlēma pamest Sīriju, kad pagājušajā mēnesī saņēma paziņojumu par iesaukšanu armijā, kas ir daļa no jaunas valsts mēroga rezervistu iesaukšanas, kas spiedusi vairākus jaunus vīriešus no valdības kontrolētajām teritorijām atstāt valsti.

"Man būtu jāpilda valdības pavēles un jāpiedalās civiliedzīvotāju slepkavošanā," teica vīrietis, kurš vēlējās atklāt tikai savu vārdu, Baširs. "Lielākā daļa sīriešu tagad ir pārliecināti par šī kara bezjēdzību. Mums nav ne jausmas, kurš uzvar, un visi tikai turpina galināt viens otru," raksturo jaunietis.

Netālu atrodas nemiernieku pusē karojušu vīriešu grupa, kas ieradusies no Sīrijas dienvidos esošās Deras, kur 2011. gadā notika sacelšanās, kas aizsāka karu un sekojošo bēgļu krīzi. Viņi beduīnu kontrabandistu vadībā astoņās dienās mērojuši bīstamu 800 kilometrus garu ceļu pāri visai Sīrijai, raksta medijs.

Pirmais ceļa posms veda caur valdības kontrolēto teritoriju, kur citā automašīnā braucošo Abdula Karema Mazena sievu un sešus bērnus aizturēja vietējie valdības spēki. Pie viņiem atradās ceļojumam nepieciešamā nauda un ceļu tagad nevar turpināt, stāsta Mazens. Tāpat viņam neesot iespējas atgriezties, lai vienotos par ģimenes atbrīvošanu.

Pēc tam bija jāšķērso "Islāma valsts" kontrolētās tuksnešainās rietumu provinces, kurās pēc vairāku bēgļu stāstītā kontrabandistu konvoji bieži tiek apturēti, lai nopratinātu un aizturētu ikvienu, kuru tur aizdomās par karošanu nemiernieku Brīvās Sīrijas armijā, kā arī ārstus un advokātus.

Aizturētie tiek nosūtīti uz "nožēlas" nometnēm, stāsta 38 gadus vecais Aihams Jarads, kurš nav atzinis savu saistību ar nemiernieku spēkiem. Viņa draugu, kurš atzinās, aizveda uz šādu nometni.

"Cilvēki vairs negrib karot, viņi vienkārši grib ēst," sacīja kādreizējais nemiernieks, kurš atļāva publicēt tikai savu iesauku – Abu Hamza. "Lai nokļūtu šeit, es pārdevu visu – savu ledusskapi, gultu, visu," viņš skaidro.

Veiksmīgi šķērsojot nemiernieku, "Islāma valsts" un valdības kontrolpunktus, Abu Hamzu un vēl deviņus citus vīriešus un trīs sievietes uz vairākām dienām aizturēja Turcijas robežsargi, sūtot viņus atpakaļ uz Sīriju. Viena no sievietēm, viņa brāļa sieva, padevās un devās atpakaļ mājās, viņš stāsta.

Pārējiem izdevās tikt tālāk, un tagad viņi ir priecīgi apmetušies zem kāda liela koka Izmirā, meklējot kontaktus ar kontrabandistiem, lai pārceltos pāri jūrai uz Grieķiju.