ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns paziņojis, ka ir "šokēts" par Ungārijas policijas rīcību, kas trešdien pret migrantiem, kuri centās ielauzties Ungārijā, pielietoja ūdens lielgabalus un asaru gāzi, vēsta laikraksts "The Guardian".
Kimuns ungāru rīcību pret patvēruma meklētājiem nodēvēja par "nepieņemamu". "Es biju šokēts, redzot, kā izturas pret šiem bēgļiem un migrantiem. Tas nav pieņemams… Tie ir cilvēki, kas bēg no vardarbības un vajāšana, mums ir jāuzņem viņi ar līdzjūtību," preses konferencē paziņoja Kimuns.
Simtiem migrantu trešdien iesaistījās sadursmēs, cenšoties bojāt nožogojumu un no Serbijas iekļūt Ungārijā, kura naktī uz otrdienu slēdza robežu. Ungārijas policistu virzienā lidoja akmeņi un pirotehnikas raķetes, bet likumsargi atbildēja ar asaru gāzi un ūdens šaltīm.
Ungārija aizstāv savu rīcību, norādot, ka migrantu vardarbības rezultātā ievainoti 20 policisti. Policijas pārstāvis arī pārmet migrantiem, ka tie izmantojuši bērnus par "dzīvo vairogu".
Kritiku Ungārijai veltījusi arī Serbija, kurai Ungārijas robežu slēgšana var nozīmēt migrantu skaita pieaugumu savā teritorijā. Premjers Aleksandrs Vucičs nosauca Ungāriju par "brutālu un ne eiropeisku". Serbija uz pierobežu nosūtīšot policijas papildspēkus.
Ungārijā otrdien stājās spēkā likumi, kas paredz kriminālatbildību par nelegālu robežas šķērsošanu un tikko pabeigtā robežžoga bojāšanu, pierobežā izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Ja pirmdien, pirms robežas slēgšanas Ungārijā ieradās 9380 migrantu, tad tagad plūsma ir apturēta un līdz trešdienai policija aizturējusi 367 robežpārkāpējus.
Trešdien bēgļu grupas, meklējot citus maršrutus, sāka ierasties Horvātijā. Savukārt Ungārija paziņoja par plāniem būvēt žogu arī uz robežas ar Rumāniju un Horvātiju.
Līdz ceturtdienai Horvātijā ieradušies jau vairāk nekā 5000 bēgļu un migrantu.
Ungārijas lēmums slēgt robežu rada sarežģījumus Serbijai, kura līdz šim, zinot, ka reti kurš migrants un bēglis vēlēsies palikt šajā valstī, pārāk nesatraucās par no Maķedonijas puses ieceļojošajiem cilvēkiem.
Vēstīts, ka Eiropas Savienība (ES) cenšas tikt galā ar migrantu un bēgļu pūļiem, no kuriem daudzi cer nokļūt Vācijā. Eiropa pašlaik piedzīvo lielāko migrantu krīzi kopš Otrā pasaules kara beigām.
Galvenokārt ieceļotāji ir sīrieši, kas bēg no kara savā valstī, bet tāpat Eiropā ierodas eritrejieši, afgāņi un citu valstu iedzīvotāji, kas bēg no vardarbības un nabadzības.
Daudzi migranti un bēgļi atsakās reģistrēties Grieķijā un Ungārijā, kurās viņi ierodas lielā daudzumā, baidoties, ka tad viņus nelaidīs uz Vāciju un citām turīgām ES valstīm.
Lieli bēgļu pūļi ir ieradušies Grieķijā ar laivām no Turcijas, lai tālāk mērotu ceļu caur Maķedonijai, Serbijai un Ungārijai, un nonāktu Austrijā vai Vācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
