Ukraina ceturtdien izpelnījās starptautisko plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu tiesību aizstāvju nosodījumu pēc tam, kad aizliedza valstī iebraukt vairākiem desmitiem ārvalstu žurnālistu, paplašinot sankcijas pret Krieviju par tās lomu Ukrainas krīzes saasinājumā.
Sankcijas vērstas arī pret trim britu raidsabiedrības BBC darbiniekiem Maskavā, Spānijas reportieri un Vācijas laikraksta "Zeit" korespondentu, kurš, kā vēlāk apstiprināja laikraksts, ir ārštata darbinieks vienam no tā pielikumiem.
"Mūs šokē šis aizliegums, kas ir absurds, neproduktīvs informācijas brīvības pārkāpums," paziņoja Parīzē bāzētā organizācija "Reporters sans frontieres" ("Reportieri bez robežām").
Ņujorkā bāzētā organizācija "Committee to Protect Journalists" ("Komiteja žurnālistu aizsardzībai") pauda nožēlu par Ukrainas prezidenta Petro Porošenko lēmumu un apšaubīja viņa apņemšanos ievērot mediju tiesības.
Grupa informēja, ka Porošenko administrācijas publicētajā sarakstā ar personām, pret kurām vērstas sankcijas, saskaitījusi 41 reportieri un emuāru autoru.
"Lai gan valdībai var nepatikt un tā var nepiekrist atspoguļojumam, žurnālistu nodēvēšana par potenciālu draudu valsts drošībai nav piemērota atbilde," norādīja mediju aizsardzības lobijs.
Arī BBC ārzemju ziņu redaktors Endrjū Rojs nosodīja viena gada iebraukšanas aizliegumu kā neatbilstošu Ukrainas paziņotajam mērķim tuvoties Eiropas vērtībām un atbrīvoties no Krievijas ietekmes.
"Tas ir apkaunojošs uzbrukums mediju brīvībai," viņš paziņoja.
"Šīs sankcijas ir pilnīgi neatbilstošs un neizskaidrojams pasākums, ko vērst pret BBC žurnālistiem, kas neitrāli un objektīvi ziņo par situāciju UKrainā, un mēs aicinām Ukrainas valdību nekavējoties dzēst viņu vārdus no saraksta," teikts Roja izplatītajā paziņojumā.
Krievijā Ukrainā gandrīz pusotru gadu ilgušais bruņotais konflikts tiek atspoguļots kā pilsoņu karš, kurā Krievija nekādā veidā nav iesaistīta.
"Vai tas atbilst mūsu abu valstu nacionālajām interesēm? Skaidrs, ka nē," žurnālistiem Maskavā teica Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Savukārt Ukrainas amatpersonas ceturtdien aizstāvējās, sakot, ka pasākumi pret ārvalstu žurnālistiem vērsti saistībā ar noziegumiem, kurus gan tās neprecizēja.
Ukrainas jaunā informācijas politikas ministra vietniece Tetjana Popova atzina, ka Porošenko parakstītais saraksts ar personām, pret kurām vērstas sankcijas, ir rūpīgi jāpārskata un detalizētāk jāizskaidro.
"Domāju, ka mums ir racionāli jāizskaidro stingrs pamatojums, kādēļ viņi ir iekļauti sarakstā, vai arī ir jāizslēdz viņi no tā," norādīja Popova.
Jau vēstīts, ka Porošenko trešdien paplašināja sankcijas pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas saistītas ar Krimas aneksiju un prokrievisko separātistu nemieriem Donbasā, sankcijām pakļauto personu sarakstu papildinot ar 388 fiziskajām un 105 juridiskajām personām, teikts prezidenta dekrēta pielikumos.
Starp šīm personām ir Krievijas ministri, armijas amatpersonas, žurnālisti, tiesneši, Krimas separātisti, Donbasa kaujinieki, aviosabiedrības, mediji un citi.
Sankcijām pakļauto fizisko personu sarakstā iekļuva arī mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs un informācijas aģentūras RUPTLY, telekompānijas NTV, Krievijas televīzijas Pirmā kanāla, telekanāla RT, laikrakstu "Izvestija" un "Rossijskaja gazeta", un citu izdevumu žurnālisti.
Sarakstā iekļauti arī četri žurnālisti no Latvijas un divi no Igaunijas.
Lai gan Latvijas un Igaunijas žurnālistiem noteikts tikai iebraukšanas aizliegums, daudzu citu sankcijām pakļauto fizisko personu aktīvi Ukrainā tiek bloķēti, kā arī tiek ierobežotas viņu tiesības rīkoties ar viņiem piederošo īpašumu un tiek apturēta ekonomisko un finansiālo saistību izpilde.
Sankcijas tika noteiktas arī pret vairākiem Krievijas medijiem – televīzijas Pirmo kanālu un telekanāliem "RTR-Plaņeta", "Rossija 24" un NTV.
Par Porošenko lēmumu tika paziņots dažas stundas pēc tam, kad separātisti Doņeckas apgabalā oficiāli nolēma rīkot pašvaldību vēlēšanas 18.oktobrī. Separātisti Luganskas apgabalā ir nolēmuši rīkot šādas vēlēšanas 1.novembrī.
Ukrainas prezidents ir nosodījis šos separātistu lēmumus kā nelikumīgus un februārī noslēgto pamiera vienošanos apdraudošus.
Ukrainā 25.oktobrī ir paredzētas pašvaldību vēlēšanas valdības kontrolētajā teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
