Putina plāni Sīrijā: Asada glābšana, lielvaras statuss un Krievijas starptautiskās izolācijas likvidēšana  (150)

Nav šaubu, ka Krievija palielina savu militāro klātbūtni Sīrijā par labu Asadam. 9. septembrī par Krievijas spēku iesaistīšanos militārās operācijās Sīrijā ziņoja aģentūra "Reuters". Savukārt laikraksta "Daily Mail" publicētās sociālo tīklu fotogrāfijas liecina, ka Krievijas karavīri Sīrijā ir vismaz no aprīļa.

Tāpat ziņots par ieroču, ekipējuma un moduļu māju piegādēm uz lidlauku pie Sīrijas pilsētas Latākijas. Satelīta attēli atklāj, ka lidostā notiek celtniecības un paplašināšanas darbi.

"Ja kādam bija šaubas par to, kurš kurina šo karu, tad tagad ziņots, ka Maskava plānojot no 2014. gadā anektētās Krimas pussalas Kerčas ostas ik gadu apgādāt Aasadu ar 200 000 tonnu sašķidrinātās gāzes," raksta žurnāls.

Maskava ir noliegusi, ka tās karavīri piedalās militārajās operācijās Sīrijā, bet neslēpj, ka piegādā un turpinās piegādāt bruņojumu un militāros speciālistus Asada valdības atbalstam.

Maskava Asada režīmu ir atbalstījusi kopš konflikta sākuma 2011. gadā, nodrošinot ieročus, padomniekus, aizdevumus un politisko atbalstu, tai skaitā bloķējot ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas vērstas pret Asada valdību.

Tomēr tagad ir skaidrs, ka Krievijas iesaiste konfliktā mainās, norāda žurnāls. Un tam ir meklējams skaidrojums gan karaflotes stratēģijā, gan starptautiskajā diplomātijā, kā arī Krievijas iekšpolitikā, uzsver autore.

"Plašāka koalīcija" pret "Islāma valsti"

Pēdējās nedēļās Kremlis runā par "plašāku koalīciju" cīņā pret "Islāma valsti" – iedeju, kuru, kā norāda Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, padarījusi iespējama Irānas kodolvienošanās. Putina plāna centrālais elements ir saglabāt pie varas Asadu, norāda žurnāls.

Ja Putinam izdosies pārliecināt pasauli, ka Krievija ir neaizstājama cīņā pret "Islāma valsti", tas varētu palīdzēt izbeigt Krievijas starptautisko izolāciju, kas sekoja Ukrainai piederošās Krimas aneksijai, un piešķirt leģitimitāti Kremļa mēģinājumiem novērst pasaules uzmanību uz, kā to raksturo Putins, "kopīgo cīņu pret lielāku ienaidnieku", kas ir svarīgāka par Rietumu un Krievijas "atšķirīgajiem viedokļiem" Ukrainas jautājumā, uzsver Borščevska.

Par to, ka šis plāns varētu darboties, liecina Francijas prezidenta Fransuā Olanda septembrī izteiktās cerības, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas, akcentē žurnāls. Olanda teiktais nāca klajā laikā, kad tika paziņots par Francijas gatavošanos gaisa triecieniem pret "Islāma valsti" Sīrijā.

Laikā, kad Rietumos parādās nogurums no ekonomiskā sloga, ko uzliek pret Krieviju noteiktās sankcijas, Putins ir gatavs izmantot situāciju, brīdina autore.

Stratēģiskās, kultūras un ekonomiskās intereses

Asada spēki pēdējos mēnešos zaudē kaujās un tiem ir steidzami nepieciešama palīdzība, bet Ukrainas piemērs Putinam rāda, ka ASV varētu neko nedarīt, ja Krievija palielina savu militāro iesaisti, uzskata autore.

Krievijai Sīrijā ir stratēģiskas, kulturālas un ekonomiskas intereses. Sīrijas režīms jau 40 gadus ir Maskavas galvenais sabiedrotais Tuvajos Austrumos, caur kuru realizēt ietekmi reģionā.

Aukstā kara gados uz Sīriju pārcēlās desmitiem tūkstoši krievu, bet Sīrijas elite studēja PSRS mācību iestādēs. Pret Asada valdību vērstās sacelšanās sākumā, kas pārauga asiņainā karā, Sīrijā dzīvojuši aptuveni 100 000 Krievijas pilsoņu.

Maskava bija galvenais ieroču piegādātājs Sīrijai vēl pirms 2011. gada sacelšanās sākuma. Krievijas kompānijas Sīrijā esot ieguldījušas aptuveni 18 miljardus eiro. Asada zaudēšana nozīmētu arī šo investīciju zaudēšanu, turklāt ir maz ticams, ka jebkura nākamā Sīrijas valdība būtu tik draudzīga Krievijai, norāda "Foreign Policy".

Putins par sava trešā prezidentūras termiņa galveno uzdevumu ir izvirzījis jūras spēku ekspansiju, bet Asada krišana nozīmētu, ka Krievijai būtu jāzaudē sava vienīgā militārā bāze ārpus bijušās PSRS teritorijas – flotes pārapgādes centru Tartūsā, kas arī pārstāv Maskavas spēku Vidusjūrā. Turklāt pati Sīrija robežojas ar Izraēlu, Libānu, Turciju Jordāniju un Irāku, ilustrējot valsts stratēģisko nozīmību Krievijai.

"Bet pats svarīgākais, ka atbalsts Asadam saskan ar Putina plāniem atjaunot Krieviju kā lielvaru, kas ir opozīcijā Rietumiem," raksta Borščevska.

Atbalstot Asadu, Kremlis parāda pretestību Baltajam namam, turklāt var teikt, ka "cīnās pret terorismu". Tas palīdz arī stiprināt Putina popularitāti Krievijā, pulcējot ļaudis ap "ārējā ienaidnieka" karogu. Krimas aneksija, pēc kuras Putina reitingi pārsniedza 80 %, rāda, ka vismaz īstermiņā tas darbojas.

"Foreign Policy" atgādina, ka "karš pret terorismu" jau palīdzēja Putinam nokļūt pie varas 2000. gadā, kad 1999. gada septembrī pēc virknes sprādzienu Maskavā un citās Krievijas pilsētās, Putins notikušajā apsūdzēja islāmistu teroristu no Ziemeļkaukāza.

PSRS kļūdas

Tomēr ilgtermiņā Kremļa stratēģija Sīrijā var izrādīties bīstama Putina režīmam, pieļauj analītiķe. Vēloties ierobežotu iesaisti, tā var tikt ievilkta īstā karā. Krievijai varētu būt sarežģīti reizē karot Ukrainā un Sīrijā, un vēl uzturēt karaspēka klātbūtni bijušās PSRS telpā tādā līmenī, kā tas ir tagad.

"Patiešām, daži Krievijas analītiķi jau ir norādījuši, ka Sīrijā Putins riskē atkārtot PSRS kļūdas astoņdesmitajos gados Afganistānā – karā, kas būtiski veicināja tās sabrukšanu," raksta Borščevska.

Krievijas ekonomiskais stāvoklis, iedzīvotāju skaita sarukums, neilgtspējīgie aizsardzības tēriņi un citas problēmas ilgtermiņā darīs savu, bet, šķiet, ka tas tikai uzkurina Putina agresiju, spriež autore.

"Patiešām, jo vājāka Krievija paliek, jo tā kļūst bīstamāka," viņa secina.

Sīrijas karš

Sīrijas konfliktā bojā ir gājuši vismaz 240 000 cilvēku. Nemieri sākās 2011. gadā ar pret valdību vērstiem protestiem, taču pēc režīma vēršanās pret demonstrantiem pārauga pilsoņu karā.

Tagad konflikts ir izvērties kompleksā vairāku fronšu karā starp režīmu, džihādistiem, nemierniekiem, kurdiem un ASV vadīto koalīciju, kas rīko gaisa triecienus grupējuma "Islāma valsts" pozīcijām.