Apmeklētāju vidū bija arī Kubas prezidents Rauls Kastro un Argentīnas prezidente Kristina Fernandesa de Kirhnere.
Sprediķī Francisks neizteicās par Kubas politisko situāciju, nedz par tās tuvināšanos ar ASV, ko pāvests pats sekmējis.
Tomēr laikos, kad komunistu pārvaldītajai salai priekšā stāv sarežģīts ekonomiskās un politiskās pārejas periods, viņš brīdināja par personīgajām ambīcijām un mentalitāti, kurā katrs ir pats par sevi.
Uzsverot, cik svarīgi ir būt pazemīgiem un nesavtīgiem, pāvests norādīja, ka "kalpošana citiem nekad nav ideoloģiska" un ka "kristieši pastāvīgi ir aicināti atteikties no savām vēlmēm un alkām, no tiekšanās pēc varas un tā vietā rūpēties par vismazāk aizsargātajiem".
Kubiešu tautai ir "rētas tāpat kā visām citām tautām, tomēr tā zina, kā nostāties ar atplestām rokām, viņi iet cerībā, jo tai ir aicinājums uz diženumu ", sacīja Francisks.
Pāvests Kubā ieradās sestdien, bet otrdien dosies tālāk uz ASV.
Lai gan formāli Kubas totalitārais režīms ir ateistisks un pirmajos gados pēc komunistiskā apvērsuma katoļi tika pakļauti vajāšanām, attieksme pret baznīcu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tika mīkstināta.
Rauls Kastro šogad pat pieļāva iespēju, ka pats varētu atgriezties baznīcas klēpī.
Saskaņā ar pašas baznīcas datiem 60% no 11 miljonus lielā Kubas iedzīvotāju kopskaita kristīti kā katoļi, taču baznīcu regulāri apmeklē tikai pieci procenti kubiešu.
ASV Franciskam paredzēta tikšanās ar prezidentu Baraku Obamu. Viņš uzrunās arī abas Kongresa palātas un ANO Ģenerālo Asambleju.