Kas notiks ar bēgļiem? Straujuma un ES līderi tiekas ārkārtas sanāksmē  (13)

Uz Briseli devusies arī ministru prezidente Laimdota Straujuma, kurā, kā norāda premjeres birojs, ar pārējiem valdību līderiem apspriedīs vispārēju pieeju patvēruma meklētāju krīzei un nepieciešamību izveidot ticamu Eiropas migrācijas politiku.

Sēde būs neformāla, tātad dalībvalstīm pēc tikšanās saistoši lēmumi nesekos, taču, iespējams, ka ar kādu jaunu rīcības priekšlikumu klajā nāks ES Padomes vadītājs Donalds Tusks. Sociālajā tīklā "Twitter" viņš rakstīja, ka sēde sasaukta, lai "spriestu, kā tikt galā ar bēgļu krīzi."

"To problēmu saraksts, par kurām mēs varētu vainot viens otru, ir garš, taču tas mums nepalīdzēs rast kopīgu risinājumu. Šodien mums obligāti ir jāizstrādā tāda politika, ko mēs varam īstenot, lai palīdzētu cits citam," izsūtot paziņojumu par gaidāmo sanāksmi, minējis Tusks.

Viņš arī vēstulē ES dalībvalstīm raksta, ka pašreizējo migrācijas politiku veido no kara un vajāšanas bēgošo upuru izmisums, viņu apņēmība meklēt labāku dzīvi, kontrabandistu cinisms un - pārāk bieži - bēgļu un migrantu traģiskā nāve. "Tādēļ ir svarīgi izveidot ticamu Eiropas migrācijas politiku," sacījis Tusks.

"Taču viens jautājums nevar gaidīt, kamēr mēs sanāksim uz sanāksmi. Pasaules Pārtikas programmai ir vajadzīga nauda, lai nodrošinātu pārtiku 11 miljoniem cilvēku Sīrijā un tās reģionā. WFP pārtikas piegādi bēgļiem jau ir ievērojami samazinājusi. Vēlos jūs visus lūgt negaidīt līdz mūsu sanāksmei un ziedot Pasaules Pārtikas programmai," aicinājis ES Padomes vadītājs.

Tiesa gan, kā norāda "The Wall Street Journal", līdz galam nav skaidra trešdienas ārkārtas sanāksmes nozīme. Kā vērtē laikraksts, ja sanāksmē Tusks nepiedāvās konkrētus risinājumus, pastāv risks, ka ES dalībvalstis tikai sašķelsies savā starpā vēl vairāk.

Jau ziņots, ko otrdienas Iekšlietu ministru balsojums nebija vienbalsīgs. Čehija, Slovākija, Ungārija un Rumānija balsoja "Pret". Tāpat līdz pēdējam brīdim nebija skaidrs, kā balsos Polija, bet Somija balsojumā par kvotu sadali atturējās. Vairākās dalībvalstīs, tostarp Latvijā, līdz pēdējām brīdim nacionālajās valdībās notika asas diskusijas, vai Junkera piedāvāto plānu pieņemt.

Jau vēstīts, ka valdība 17. septembrī ārkārtas sēdē atbalstīja 526 jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, ja tas notiek brīvprātīgi.

Saskaņā ar otrdien sanāksmē pieņemto lēmumu Latvijai pagaidām būs jāuzņem papildu 281 patvēruma meklētājs no Grieķijas un Itālijas, pavēstījis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Tas nozīmē, ka kopējais uzņemamo bēgļu skaits pagaidām būs 531, nevis 776, kā tika plānots iepriekš.