Vēstures pieminekļu aizsardzības aģentūras vadītāja Barbara Novaka-Obelinda sūdzējusies prokuratūrā, ka bagātību mednieki neesot ieguvuši atļauju attiecīgajā vietā izmantot metāla detektorus.
Novaka-Obelinda cer atturēt citus dārgumu meklētājus no līdzīgām izdarībām. "Mēs negribam, lai uzrodas bars ar bagātību meklētājiem, kuri neievēro noteikumus," viņa teica.
Iespējamā nacistu "zelta vilciena" atradēji Pjotrs Kopers un Amdreass Rihters pagājušonedēļ publicēja radara attēlus ar paslēptajām bagātībām, taču eksperti tos uzņēma ar skepsi.
Patlaban dzelzceļa līnijas starp Valbžihu un Vroclavu apkārtne tiek attīrīta no kokiem un krūmiem, lai armija varētu meklēt vilcienu ar radara palīdzību.
Ziņas par nacistu "zelta vilciena" iespējamo atrašanās vietu likušas sarosīties bagātību kārotājiem. Saskaņā ar leģendu 1945.gada sākumā nacistiskā armija, bēgot no padomju spēku tuvošanās, toreizējā Vācijas pilsētā Breslavā (tagadējā Polijas pilsēta Vroclava) glabāto salaupīto zeltu, dārglietas un citas vērtības sakrāva vilcienā un mēģināja izvest.
Pēc dažām ziņām, vilcienā varētu atrasties arī leģendārā "Dzintara istaba", par kuras likteni nekas nav zināms kopš 1945.gada aprīļa, kad tā pazuda toreizējā Kēnigsbergā (tagadējā Kaļiņingrada).
"Zelta vilciens" tā arī nekad nesasniedza savu galamērķi, bet neskaidros apstākļos pazuda tagadējās Polijas dienvidrietumos.
Gan vilciena atradēji, gan Polijas amatpersonas uzskata, ka tagad atrastajā vilcienā, visdrīzāk, atrodas militārais aprīkojums, taču nav izslēgts, ka bruņuvilcienā mēģināts izvest nacistu salaupītās dārglietas un mākslas darbus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
