Krievija koncentrē karaspēku Baltijas pierobežā, sēj propagandu Eiropā  (516)

Pēdējās divas nedēļas Krievijā notika apjomīgas militārās mācības, kurās iesaistīti gandrīz 100 tūkstoš karavīru. Vienas - ar nosaukumu "Centr 2015" - notika Krievijas vidienē, bet pie Baltijas valstu robežām manevrus veica Krievijas armija kopā ar Baltkrievijas spēkiem.

Kā atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Krievija dara visu, lai izvairītos no starptautisko novērotāju piesaistīšanas. Tāpēc par mācību patiesajiem taktiskajiem uzdevumiem zināms ir maz. Tomēr neoficiālā informācija liecina, ka izspēlēts arī mēģinājums noslēgt Baltijas un Latvijas gaisa telpu.

Pie Baltijas robežām notika Krievijas un Baltkrievijas armiju kopīgās mācības "Ščit Sojuza 2015". Kaļiņingradā tika izspēlēta izsēšanās no jūras un sauszemes uzbrukumu organizēšana. Īpašus manevrus abas armijas trenēja arī Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas pievārtē. Tika izspēlēts taktiskais uzdevums – nosēdināt lidmašīnas tam nepiemērotās vietās – uz autoceļiem, kur nav nekādu radio sakaru.

Iepriekšējos gados mācībās "Zapad" Krievija izspēlēja arī Baltijas gaisa telpas noslēgšanu, lai iespējama konflikta gadījumā neļautu saņemt mūsu valstīm palīdzību no sabiedrotajiem. Neoficiāli zināms, ka šis bijis arī viens no mērķiem šī gada manevros, vēsta "Nekā personīga".

NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube raidījumam skaidro, ka "visām lielām mācībām ir divi mērķi". "Ir arī veidi kā sūtīt signālus, norādīt uz kaut ko, reaģēt uz kaut ko. Parādīt varenību vai kādus citus iemeslus. Šī politiskā dimensija noteikti ir klāt. Un arī šo vingrnājumu arī varētu mēģināt izskaidrot no šīs dimensijas," viņš atzīst.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdevis saviem ministriem strādāt pie jaunas aviobāzes veidošanas Baltkrievijā, kam šīs valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko ir piekritis.

Tur izvietos iznīcinātājus SU-27, ko aprīkos ar "gaiss-zeme" tipa raķetēm, ko izmanto uz sauszemes vai jūrā esošu mērķu iznīcināšanai - tātad tiešiem uzbrukumiem, skaidro raidījums. Atsaucoties uz Baltijas valstu militārajiem pētniekiem, "Nekā personīga" secina, ka jaunās bāzes veidošana īpaši palielina apdraudējuma līmeni Lietuvai. Samazināsies Šauļos bāzēto NATO lidmašīnu reaģēšanas laiks, bet no bāzes Baltkrievijā iznīcinātāji varētu atlidot 10 minūtēs. Lietuvas radariem esot arī aklā zona un tie neredz lidaparātus, kas pārvietojas zemāk par tūkstoš metriem.

"Nenoliedzami - jebkuru jaunu bāzu izveidošana – vai tā būtu Ostrovas helikkopteru bāze pie Latvijas robežas, kas tika pēdējos trijos gados izveidota, vai jaunas aviācijas bāzes Baltkrievijas teritorijā ir jāuztver ļoti nopietni, jāvērtē, jāanalizē un jāveido plāni, kā krīzes gadījumos mazināt šo bāzu radīto apdraudējumu Latvijas teritorijai. Protams, tas mūs satrauc," norāda Graube.

Viņa vērtējumā jebkura šādas bāzes izveidošana ap Latvijas teritoriju, Baltijas valsts teritorijām ir papildus apdraudējums.

Par iespējams patiesajiem Krievijas mērķiem mācībās var nojaust no raksta, kas īsi pirms mācību uzsākšanas publicēts Kremļa uzturētajā informatīvajā platformā "Sputnik". Tajā ir atsauces uz it kā ASV un citu valstu militārpersonu slēdzieniem, cik sarežģīti būtu pasargāt Baltiju. Citēts arī tagadējais prezidents Raimonds Vējonis, kurš vēl aizsardzības ministra amatā esot izteicies, ka smagie amerikāņu "Abram" tanki var nogrimt Latvijas purvos. Krievijas militāristi izceļ vēl vienu Baltijas vājo posmu, kas traucēs palīdzības saņemšanu no Rietumiem, proti, Baltijā dzelzceļš būvēts pēc Krievijas standartiem. Ja smagā tehnika būtu jāsūta no Eiropas, tas nozīmētu, ka tanki pie Baltijas robežām jāpārkrauj, bet tas prasa laiku.

Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis gan mierina: "Pašos pamatos nenotiek nekas jauns. Notiek spēka demonstrēšana, notiek iebaidīšana. Es aicinātu arī tādā veidā uz to skatīties. Jābūt pašiem drosmīgiem, spēcīgiem, mierīgiem. Galu galā mēs esam NATO valsts un ir 5. pants, mēs paši sev nedrīkstam nodarīt pāri. Spēka demonstrēšana jau nav ne pirmo dienu, ne pirmo mēnesi. Pēdējo divu gadu laikā tas notiek."

Savukārt Latvijas Universitātes profesors, Dr.hist., asoc. Ojārs Skudra uzsver Krievijas ekonomisko situāciju un tās lielo un aizvien pieaugošo atkarību no Ķīnas, kā arī Putina paniskās bailes no jebkāda veida opozīcijas. "Tas liek domāt, ka militārisma un bruņošanās drudzis Krievijā turpināsies. Jo ārējais ienaidnieks ir kļuvis par iekšpolitisku faktoru Krievijā un Putina varas stabilizēšanā. Nav cita faktora, kas darbotos ar tādu atdevi un efektivitāti kā šis," viņš atzīst "Nekā personīga".

Savukārt lielāko ienaidnieku – ASV – Kremlis aizvien aktīvāk vaino ne tikai par pārsimt karavīru izvietošanu Baltijā, bet arī kara izraisīšanā Sīrijā. Kremļa versijā arī Eiropas virzienā nākošās bēgļu straumes esot amerikāņu specdienestu gudri izplānots solis, kā iznīcināt Eiropu. Šo teoriju atbalsta arī agrāk Krievijas televīzijās redzētie krievvalodīgo tiesību cīnītāji no Baltijas, kuri nu kļuvuši par starptautiskās politikas ekspertiem, ironizē raidījums.

Viens no viņiem – Einārs Graudiņš – apgalvo, ka bēgļu problēma ir "viens no kārtējiem etapiem ASV valdības plānā destabilizēt stāvokli kā Tuvajos Austrumos tā arī Eiropas kontinentā. Amerikāņu plāns destabilizēt situāciju Eiropas kontinentā ir padarīt Eiropas Savienību pilnībā atkarīgu no ASV politiskās gribas. Tas ir skaidri redzams".

Krievija grib izmantot Sīriju, lai rietumi aizmirstu par Ukrainu, uzskata Latvijas Aizsardzības ministrijā un austrumvalstu pētnieks Andis Kudors. Pavasarī Rietumu valstis un Krievija vienojās par 13 miera plāna punktiem, kā izbeigt karu Ukrainā. Tuvākajās nedēļās gaidāmas jaunas sarunas, par to kā veicas ar šo "Minskas vienošanās" izpildi. Kudora vērtējumā iesaistīšanās Sīrijas konfliktā Krievijai ir nepieciešama, jo tā dod tirgošanās iespēju. "Līdzīgi kā bija Aukstā kara laikā. PSRS iesaistoties karstajos punktos vai pašiem veidojot tos, iegūst iespēju iegūt kaut kādu apmaiņas elementu sarunās ar rietumiem," viņš atgādina.

Jautājums ir par to, vai Rietumvalstu līderi būs gatavi "aizmirst" Ukrainu, secina Kudors: " Ja Pentagonā vairāk spriež par Krieviju kā lielāku draudu, tad par Islama valsti spriež kā par lielāku draudu Baltajā namā."