bēgļi
Foto: Reuters/Scanpix
Hamburgas federālā zeme pieņēmusi likumu, ar kuru atļauta tukšo komerctelpu rekvizīcija, lai tajās varētu tikt izmitināti patvēruma pieprasītāji, piektdien paziņoja varasiestādes.

"Hamburgas pilsētas parlaments vakar pieņēma šādu likumu," pavēstīja pilsētas preses sekretārs Ulferts Kaphengsts.

Tāpat kā pārējai Vācijai, arī Hamburgai ar grūtībām izdodas atrast mājvietu nelegālo imigrantu pūļiem, kas rekordlielā skaitā ierodas Vācijā.

Dažas pašvaldības spiestas izveidot telšu pilsētas, tomēr līdz ar ziemas tuvošanos arī tās meklē citus risinājumus, kā tikt galā ar imigrantu pieplūdumu.

Berlīne jau ir spērusi soļus, kas ļauj konfiscēt komercēkas, un par nodomu rīkoties līdzīgi paziņojusi arī Brēmene.

Hamburgā konservatīvā opozīcija nosodījusi sociāldemokrātu vadītās zemes valdības iniciatīvu, dēvējot to par īpašuma tiesību pārkāpumu.

31.augustā Vācijas kanclere Angela Merkele apgalvoja, ka Vācija var tikt galā ar bēgļu pieplūdumu, un vēlāk paziņoja, ka Vācija ir gatava uzņemt visus bēgļus, kas bēg no Sīrijas kara.

Kā trešdien paziņoja Bavārijas federālās zemes iekšlietu ministrs Joahims Hermans, septembrī patvēruma pieprasītāju skaits pieaudzis līdz 270 000-280 000. Viņš piebilda, ka tas ir vairāk nekā visā 2014.gadā.

Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies vairāk nekā 430 000 nelegālo imigrantu.

Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!