NATO sestdien sāk plašākos militāros manevrus pēdējās desmitgades laikā, kuru mērķis ir pārbaudīt alianses gatavību reaģēt uz Krievijas radītajiem draudiem.
"To mērķis ir apmācīt mūsu spēkus, palielināt to gatavības pakāpi, nodrošināt mūsu sabiedroto netraucētu kopdarbību," nesen norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Alianses amatpersonas gan apgalvo, ka manevri "Trident Juncture" neesot vērsti pret Krieviju, lai gan Rietumu attiecības ar Maskavu pēc tās iebrukuma Ukrainā sasniegušas zemāko punktu kopš Aukstā kara beigām.
"Teorētiski mēs varējām šīs mācības pārcelt uz Eiropas austrumiem, ja būtu vēlējušies eskalāciju. Taču mēs to nevēlamies," vēl martā uzsvēra Vācijas ģenerālleitnants Rihards Rosmanits.
Manevru lauka fāze paredzēta no 21. oktobra līdz 6. novembrim, un tā norisināsies Itālijā, Portugālē un Spānijā, kā arī Vidusjūrā un Atlantijas okeānā.
Pirms tam notiks štābu mācības.
Manevros piedalīsies vairāk nekā 36 000 militārpersonu un civilā personāla pārstāvju. Mācībās iesaistītas arī 130 lidmašīnas un 16 helikopteri, kā arī 60 kuģi un zemūdenes.
Šie ir plašākie NATO manevri kopš 2002. gada.
Līdz ar alianses dalībvalstīm manevros piedalīsies 14 novērotājvalstis. Tostarp uzaicināta arī Krievija.
Saskaņā ar divus gadus plānoto "Trident Juncture" scenāriju, darbība norisinās fiktīvā valstī Sorotanā, kas pakļauta iekšējiem nemieriem, dabas katastrofai un kaimiņvalsts agresijai.
Manevros loma atvēlēta gan terorismam, gan ķīmisko ieroču pielietojumam, gan cilšu konfliktam, gan autoritāriem līderiem, gan propagandai.
"Trident Juncture" kalpos arī kā pārbaudījums jaunveidojamajiem NATO ātrās reaģēšanas spēkiem, par kuru izveidi tika izlemts, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
