1990. gada 3. oktobrī Rietumvācija un Austrumvācija noslēdza pirms nepilniem 11 mēnešiem sākto atkalapvienošanas procesu, kad austrumu daļā valdošie komunisti atvēra Berlīnes mūri. Atšķirību starp Austrumiem un Rietumiem novēršana ir bijis daudz lēnāks process un dažas nevienlīdzības pastāv joprojām.
Ceturtdaļgadsimtu pēc komunistiskās Austrumvācijas un kapitālistiskās Rietumvācijas atkalapvienošanas Eiropas lielākā un ietekmīgāka ekonomika ir nonākusi krustcelēs.
Šogad ikgadējās svinības tiks atzīmētas biznesa galvaspilsētā Frankfurtē. Kanclere Angela Merkele un prezidents Joahims Gauks, kas abi uzauguši komunistiskajā Austrumvācijā, apmeklēs svinības, kuru moto ir "Pārvarēt robežas".
Merkele, kas novembrī atzīmēs desmit gadus pie varas, cīnās pret sekām, ko Vācijā rada rekordlielais bēgļu un migrantu, kas bēg no kara un grūtībām savās valstīs, pieplūdumu. Vācija sagaida, ka šogad tai būs jāuzņem līdz vienam miljonam bēgļu un migrantu.
Spēcīgā ekonomika un darba tirgus ir ļāvis Merkelei saņemt lielu atbalstu no vēlētājiem politikā par palīdzības migrantiem paplašināšanu.
Brīvprātīgie ir ar sveicieniem un pirmās nepieciešamības preču ziedojumiem Vācijā ir sagaidījuši migrantus. Merkele ir teikusi, ka tādas ainas liek viņai justies "lepnai par šo valsti". Tomēr pieaugot migrantu skaitam, ir parādījušās pazīmes, ka Merkeles popularitāte sāk sarukt.
Uzrunā ceturtdien Halles pilsētā Vācijas austrumos Merkele aicināja Vācijas iedzīvotājus atgūt garu, ka ir iespējams paveikt daudz, kas valsti bija pārņēmis grūtajos mēnešos starp Berlīnes mūra krišanu un Vācijas Demokrātiskā Republikas pievienošanos Vācijas Federatīvajai Republikai, kas ļāva Berlīnei atkal kļūt par vienu pilsētu un Vācijai - par vienu valsti.
"Pat tad, kad mērķis šķiet ļoti ambiciozs, uzdevums pārāk smags, konflikts gandrīz neatrisināms, mums nevajag zaudēt drosmi. Mēs varam strādāt pie tā, kas ir iespējams," mudināja Vācijas kanclere. "To mēs varam mācīties no mūsu Vācijas vēstures," viņa teica.
Kritiķi gan iebilst pret to, ka Vācija uzņemas Eiropas līdera lomu, un Ungārijas premjers Viktors Orbāns pat ir apsūdzējis Merkeli "morālajā imperiālismā".
Atkalapvienošanās gadadiena sakrīt ar laiku, kad ir atklāts, ka Vācijas autobūves milzis "Volkswagen", kas gadiem praktiski ir bijis sinonīms vārdu savienojumam "Ražots Vācijā", ir manipulējis ar gāzu izmešu mērierīcēm. Skandāls ir satricinājis Vācijas pašas veidotu tēlu kā taisnīgai valstij.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, kurs bija Vācijas stingrās pozīcijas paudējs eiro zonas finanšu krīzes laikā un viens no atkalapvienošanās veidotājiem, atzina, ka skandāla pamatā ir alkatība.
"Ikviens vēlas būt vislielākais," viņš teica. "Tā ir kāre pēc slavas, atzīšanas," piebilda Šoible.
Daudzi ir kritizējuši draudzīgās attiecības starp politiķiem un autoražošanas sektoru, kas Vācijā nodrošina darbu septītajai daļai strādājošo.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, kuru veica izpētes kompānija "YouGov", rezultāti liecina, ka 66% Vācijas iedzīvotāju atkalapvienošanu uzskata par pareizu lēmumu, tomēr 71% bijušās Rietumvācijas un 83% bijušās Austrumvācijas iedzīvotāju atzīst, ka pušu starpā joprojām pastāv "būtiskas atšķirības".
Bezdarbs ir augstāks valsts austrumos, kā arī valda atšķirības sociālajos jautājumos, piemēram, Vācijas austrumos krietni vairāk bērnu dzimst ārlaulībā.
Frankfurtē svinības turpināsies visu nedēļas nogali ar popmūzikas grupu uzstāšanos, uguņošanu un mākslas instalāciju, kurā uz Mainas upes tiks izveidot 25 gaismas tilti.
Arī Berlīnē notiks brīvdabas ballīte pie Brandenburgas vārtiem, kas ir Vācijas vienotības simbols.
3. oktobris Vācijā tiek atzīmēts kā Vācu vienotības diena.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
