Eiropas bēgļu krīzei kļūstot aizvien dziļākai, pieaugušas arī bažas par draudiem Eiropas Savienībai (ES) tik dārgajai Šengenas zonai. Tomēr laikā, kad pārliecība ES spēkiem mazinās, bezrobežu ceļošanas atcelšana nebūtu nemaz tik slikta, portālā "Project Syndicate" publicētā blogā apgalvo bijušais "The Economist" galvenais redaktors Bils Emots.
Viņš atgādina, ka Šengenas zonu izveidoja 1985. gadā, un tolaik tajā ietilpa tikai piecas valstis – Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Rietumvācija. Tagad tajā ietilpst 22 no 28 ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina. Turklāt šai ekskluzīvajai zonai nākotnē vēlas pievienoties Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija.
Visas šīs valstis ir atcēlušas iekšējo robežkontroli un pieņēmušas vienotu vīzu politiku. Emots norāda, ka šīs sistēmas ērtība, katrā robežpunktā neuzrādot pasi, ir ārkārtīga vilinoša, kas noteikti arī ir galvenais iemesls, kāpēc tikai divas valstis – Īrija un Lielbritānija - nolēmušas Šengenas zonai nepievienoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
