Eiropas bēgļu krīzei kļūstot aizvien dziļākai, pieaugušas arī bažas par draudiem Eiropas Savienībai (ES) tik dārgajai Šengenas zonai. Tomēr laikā, kad pārliecība ES spēkiem mazinās, bezrobežu ceļošanas atcelšana nebūtu nemaz tik slikta, portālā "Project Syndicate" publicētā blogā apgalvo bijušais "The Economist" galvenais redaktors Bils Emots.
Viņš atgādina, ka Šengenas zonu izveidoja 1985. gadā, un tolaik tajā ietilpa tikai piecas valstis – Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Rietumvācija. Tagad tajā ietilpst 22 no 28 ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina. Turklāt šai ekskluzīvajai zonai nākotnē vēlas pievienoties Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija.
Visas šīs valstis ir atcēlušas iekšējo robežkontroli un pieņēmušas vienotu vīzu politiku. Emots norāda, ka šīs sistēmas ērtība, katrā robežpunktā neuzrādot pasi, ir ārkārtīga vilinoša, kas noteikti arī ir galvenais iemesls, kāpēc tikai divas valstis – Īrija un Lielbritānija - nolēmušas Šengenas zonai nepievienoties.
"Taču pienāk laiks, kad arī svētā govs ir jākauj. Bēgļu krīzei Šengenas zonu padarot par draudu ES kā vienotam veselumam un dalībvalstu spējai uzturēt kārtību un tiesiskumu, ir īstais laiks to darīt," norāda Emots. Viņš skaidro, ka šobrīd Šengenas valstis nemaz nespēj konkrēti pateikt, cik imigrantu atrodas to teritorijā, kas ir šie cilvēki un no kurienes tie ieradušies.
Pēc prominentā žurnālista domām ir vairāki iemesli, kāpēc tas ir svarīgi. "Pirmkārt, statistikas dati par migrāciju var tikt apšaubīti, pat neņemot vērā nelegālo migrāciju, un imigrāciju neatbalstošās nacionālās partijas bez problēmām var pārspīlēt patieso situāciju, tādejādi viešot sabiedrībā bailes.
Otrkārt, ja bēgļi, kuriem piešķirts patvērums, var bez problēmām pārvietoties pa Šengenas valstīm, sloga sadales pasākumi kļūst bezjēdzīgi un bēgļu uzņemšana zaudē savu praktisko jēgu," skaidro Emots. Viņš ir pārliecināts, ka valstis nevēlas tērēt līdzekļus, kas nepieciešami konkrēta skaita bēgļu uzņemšanai, lai tās pēc tam zaudētu ekonomisko ieguvumu, ko šie bēgļi varētu sniegt, pievienojoties valsts darbaspēkam.
"Lai no tā izvairītos, būtu loģiski ieviest pārejas periodu – līdzīgi septiņu gadu pārejas periodam jauno dalībvalstu pilsoņiem – kura laikā patvēruma meklētājiem būtu aizliegts izceļot no valsts, lai strādātu," uzskata žurnālists, vienlaikus norādot, ka šobrīd to sarežģī Šengenas vienošanās, kas spēlē par labu nacionālistiem, kuri vēlas "Eiropas Savienību parādīt kā apgrūtinājumu, nevis risinājumu un iespēju avotu".
Emots atzīst, ka bēgļu krīzes atrisināšana prasītu daudz vairāk par robežpunktu atjaunošanu, taču ir pārliecināts, ka Šengenas vienošanās atcelšana vai pagaidu apturēšana "palīdzētu valdībām uzturēt kārtību valstī, kas iedzīvotājos varētu radīt lielāku vēlmi palīdzēt bēgļiem".
"Turklāt, atceļot Eiropai tik dārgo Šengenas vienošanos, mēs pierādītu, ka ES spēj pārdomāti un pragmatiski pielāgoties mainīgiem apstākļiem," raksta bijušais "The Economist" galvenais redaktors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
