Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzsvēris, ka Kijevai jāatgūst kontrole pār robežu ar Krieviju vēl šogad, par spīti iecerei pagarināt februārī noslēgtās Minskas pamiera vienošanās izpildi līdz nākamajam gadam.
Porošenko svētdienas vakarā Ukrainas telekanālam sacīja, ka nekad nav piekritis Francijas prezidenta Fransuā Olanda pēc samita piektdien Parīzē izziņotajiem nosacījumiem.
Miera procesam "jābūt pabeigtam līdz šī gada beigām. Tas ir teikts [februāra] līgumā un neviens nemēģina to pārskatīt," teica Porošenko. "Robeža ir galvenā mūsu suverenitātes komponente, un mēs ar to neiesim uz kompromisiem," sacīja Ukrainas prezidents.
Pēc četru pušu samita, kurā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele, Olands paziņoja, ka februāra Minskas vienošanos nav iespējams ieviest līdz gada beigās noteiktajam termiņām.
Galvenais pieturas punkts ir vietējās vēlēšanas Ukrainas prokrievisko kaujinieku pārņemtajos Luhanskas un Deņeckas reģionos. Trauslā vienošanās paredz, ka Krievijai jānodod Ukrainai kontrole pār tās 400 kilometru garo kopīgo robežu dienu pēc šīm vēlēšanām.
Tomēr Olands sacīja, ka nepietiek laika, lai "sagatavotu likumu, vēlēšanu likumu, kas ideāli sakristu" ar starptautiskajām normām. Viņš piebilda, ka plānotās vēlēšanas varētu notikt tikai 90 dienas pēc likuma pieņemšanas.
Doņeckas kaujinieki plāno organizēt savas vēlēšanas 18.oktobrī, bet viņu kaimiņi Luhanskas reģionā - 1.novembrī. Olanda izteikumus prokrieviskie spēki nav oficiāli komentējuši.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Maskavā pirmdien sacīja, ka februāra vienošanās īstenošanas termiņa iespējamā pārcelšana "ir sekundāras nozīmes jautājums". "Vissvarīgākais ir sasniegt to, ko abas puses ir apņēmušās izdarīt," Lavrovu citēja ziņu aģentūra "Interfax".
Doņeckas kaujinieki jau sākuši gatavošanos savām vēlēšanām, no kurām tiks izslēgta jebkura persona vai partija, kas atbalsta Kijevas ieceri pievienoties Eiropas Savienībai (ES) un NATO.
Ukrainas konfliktā, kas ildzis nu jau 18 mēnešus, gājuši bojā vairāk nekā 8000 cilvēku - lielākā daļa no viņiem bijuši civiliedzīvotāji, un tas licis pamest mājas apmēram 1,5 miljoniem cilvēku. Putins noliedz Krievijas līdzdalību konfliktā un apgalvo, ka karadarbības zonā sagūstītie Krievijas karavīri nav bijuši dienestā vai bijuši "brīvprātīgie" atvaļinājuma laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
