Ar miljardu nepietiek: Sīrijas bēgļu krīzes risināšanai Turcija no Eiropas vēlas lielāku palīdzību  (29)

Turcijas vēstnieks norādījis, ka, lai gan viena miljarda eiro atbalsts Turcijai ir "pietiekams", Ankara vēlas saņemt vairāk, jo "šī nauda jau bija ir piešķirta" kā daļa no līdzekļiem, kurus piešķir valstīm, kuras atrodas pievienošanās ES procesā. Papildu finansiālais atbalsts "būtu jāsaņem no citiem avotiem, nevis tiem, kuri Turcijai jau piešķirti," sacīja Jenels.

Turcijā šobrīd mitinās aptuveni divi miljoni bēgļu no Sīrijas, kas saskaņā ar ANO datiem ir apmēram puse no visiem Sīriju pametušajiem. Tas savukārt atsaucas uz imigrantu pieplūdumu Eiropā - šobrīd vairāk bēgļu ierodas pa jūru no Turcijas Grieķijā nekā no Āfrikas ziemeļiem Itālijā.

Nespējot vienoties par to, ko darīt ar jauno bēgļu vilni, ES līderi pagājušajā mēnesī vērsās pie Turcijas. Francijas prezidents Fransuā Olands sacījis, ka Eiropai "ir jāsadarbojas ar Turciju", lai bēgļi varētu "tur palikt, atrast darbu un gaidīt, kad situācija Sīrijā uzlabosies". Neparedzētā vizītē Ankarā ieradās arī Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, slavējot Turcijas "apbrīnojamo ieguldījumu" krīzes risināšanā.

Medijs "Politico" norāda, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans eiropiešiem ir sarežģīts sabiedrotais. Pēc Turcijas pieteikuma par pievienošanos ES iesaldēšanas un pastiprinoties kritikai par valstī valdošo autoritārismu, Briseles ietekme pār Ankaru ir ierobežota.

Savukārt Turcijas ekonomiskā izaugsme palēninās, bet tās politika pirms 1. novembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām ir neskaidra. Turklāt nesen uzliesmojis Ilgi pierimušais pilsoņu karš Turcijas dienvidrietumos starp valdības spēkiem un bruņoto "Kurdistānas Strādnieku partiju".

Situāciju ievērojami sarežģījusi arī Krievija. Turcija pirms mēneša vēstulē ES līderiem ierosināja drošās zonas, kā arī lidojumu aizlieguma zonas izveidi, kas sniegtos 80 kilometrus Sīrijas ziemeļos.

Priekšlikumā bija paredzēts, ka opozīcijas kaujinieku grupējums "Brīvā Sīrijas armija" sniegtu atbalstu uz zemes un ASV izveidotu lidojumu aizlieguma zonu. Taču, ņemot vērā jaunus pavērsienus Sīrijā, jo īpaši Krievijas gaisa uzlidojumus, šī priekšlikuma apspriešana vairs nav prioritāra.

Jenels noliedza viedokli, ka Turcija atbalsta drošās zonas izveidi tikai tāpēc, lai kurdi nepārņemtu kontroli pār reģionu, kur tie cīnās pret pašpasludinātās "Islāma valsts" kaujiniekiem. "Tāds nav mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir izveidot drošo zonu, kur cilvēki varētu atgriezties, un kura tiem būtu pietiekami pievilcīga, lai tie atgrieztos savās valstīs. Projekts paredzēja ne tikai drošās zonas izveidi, bet arī pilsētu, infrastruktūru un mājokļu izbūvi," viņš skaidroja, paskaidrojot, ka šī ir viena no vietām, kur ES nauda būtu noderīga.

"Būsim godīgi, nevis Eiropa, bet gan ASV var mums palīdzēt šajā jautājumā. ES nav ne karaspēka, ne pieredzes drošās zonas izveidei," vēstnieks skaidro, kāpēc no Eiropas puses sagaida līdzekļus un politisku atbalstu, ne militāru palīdzību. Pagaidām atbalsts Sīrijas drošās zonas izveidei no ES puses esot niecīgs.