Sīrijas pilsoņkarš miljoniem cilvēku licis pamest valsti. Liela daļa no viņiem paglābusies kaimiņvalstīs izveidotajās bēgļu nometnēs, bet tie, kuri vēlas dzīvot cilvēcīgākos apstākļos, dodas uz Rietumeiropu. Starp viņiem bija arī kurds Ismails Sārifs no pārsvarā kurdu apdzīvotās Amudas pilsētas Turcijas pierobežā, kurš savu ceļu nolēmis filmēt.
Divdesmit piecus gadus vecais jaunietis nolēmis doties uz Eiropu un nonācis Turcijas ostas pilsētā Izmirā. Tās tuvumā esošās Grieķijas salas atrodas tikai piecu līdz divdesmit kilometru attālumā no Turcijas krastiem, kā dēļ šis apvidus ir kļuvis par galveno Sīrijas bēgļu ceļu uz Eiropu.
Sārifs ceļā uzņemtajā video iemūžinājis savu un sava Izmirā satiktā 19 gadus vecā drauga Naīma ceļojumu pāri jūrai, cauri Balkānu valstīm un Ungārijai. Vācijā viņš sastapis mediju "Vice" komandu, kuriem nodevis publicēšanai uzņemto dokumentālo materiālu, lai ar bēgļu ikdienu grūtajā un pārbaudījumu pilnajā ceļā uz drošību iepazītos arī citi.
"Vice" komandas samontētā video sākumā Sārifs pastāsta, ka pametis savu dzimto pilsētu, jo nav vēlējies vēl nezināmu laiku dzīvot aplenkumā un, būdams jauns, vēlas strādāt un mācīties(Amuda, no kuras viņš nāk, visu konflikta laiku ir palikusi gandrīz neskarta un kļuvusi par vienu no galvenajiem kurdu pašpasludinātā Rožavas autonomā reģiona pārvaldes centriem).
Viņš zinājis, ka caur Izmiras pilsētu Turcijā iespējams nokļūt Eiropā.'Video redzams, ka šajā piekrastes pilsētā viņš saticis citus bēgļus un kopā ar tiem noīrējis istabu, kur izmēģinājuši iepirktās drošības vestes un atraduši kontrabandistus, kuri viņiem var palīdzēt šķērsot jūru.
Par ceļu uz aptuveni 10 līdz 20 kilometrus attālo Grieķijas krastu no katra no bēgļiem tiek pieprasīti 1100 ASV dolāri. Tas arī ir iemesls, kāpēc ceļā uz Eiropu bieži vien dodas tikai daļa no ģimenes vai tiek nosūtīti jaunākie un spēcīgākie, lai viņi vēlāk varētu palīdzēt arī pārējiem dažādās bēgļu nometnēs un Sīrijā palikušajiem nokļūt Eiropā.
Video redzams, ka visiem bēgļiem laivā ir bail no nāves, kā arī no tā, ka kuģis, kas vienu brīdi ap tiem riņķo, varētu tos aizvest atpakaļ uz Turciju. Daudzo ziņu dēļ par noslīkušajiem viņi lielākoties arī tuviniekiem nemaz nestāsta par savu riskanto braucienu pirms ir veiksmīgi šķērsojuši jūru un izkāpuši otrā krastā.
Kosas salā, kur viņi nonāk, Sārifs un citi pa ceļam iepazītie bēgļi no ANO pārstāvjiem saņēmuši kartes, kas, kā var noprast, ļāvušas tiem nonākt Salonikos Grieķijas ziemeļos. Tālāk uz Maķedoniju viņi devušies kājām.
Tā kā bēgļu vidū bijis zināms, ka tālāk caur Maķedoniju un Serbiju iespējams doties ar vilcienu, migranti ieradušies kādā dzelzceļa stacijā. Tur kāds no Sārifa pa ceļam satiktajiem paziņām uzkāpis uz vilciena, lai, visticamāk, apskatītu apkārtni, bet saņēmis spēcīgu strāvas triecienu. Viņš nokritis un viņa āda daļēji nolobījusies. Cietušo aizveduši "Sarkanā krusta" darbinieki, un bēgļi nezinot, kas ar viņu noticis.
Savukārt Ungārijas robežu bēgļi šķērsojuši nogurdinošā gājienā caur mežu, lai izvairītos no policijas. Neviens nav vēlējies, lai viņi tiktu reģistrēti šajā valstī, kas liktu tiem palikt Ungārijā par spīti tās nespējai nodrošināt bēgļiem atbilstošus apstākļus.
Tas arī Sārifam un viņa biedriem izdevies. Viņi ar autostopiem un īrētu auto šķērsojuši Ungāriju un nonākuši Minhenē.
Jau vēstīts Postošais karš Sīrijā turpinās kopš 2011. gada pavasara, kad pret valdošo režīmu vērstie protesti pārauga vardarbībā. Tajā bojā gājuši vismaz 240 000 cilvēku, bet miljoniem sīriešu devušies bēgļu gaitās.
Šobrīd konflikts ir izvērties kompleksā vairāku fronšu karā starp režīmu, džihādistiem, nemierniekiem, kurdiem un ASV vadīto koalīciju, kas rīko gaisa triecienus grupējuma "Islāma valsts" pozīcijām, kā arī Krievijas spēkiem, kuri karo Bašāra Al Asada režīma pusē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
