Paraksta līgumu par Polijas un Lietuvas gāzes savienojumu  (20)

Parakstīšanas ceremoniju apmeklēja arī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

EK paziņojumā presei norādīts, ka "šis starpsavienojums izbeigs ieilgušo Baltijas jūras reģiona izolētību un apgādās reģionu ar enerģiju, kas nepieciešama jaunam ekonomikas uzrāvienam", kā arī "būtiski uzlabos piegādes drošību un Eiropas enerģijas tirgus izturību.

Junkers atzinīgi novērtēja dotāciju nolīguma parakstīšanu un teica, ka "šodien panāktā nolīguma parakstīšana ir Eiropas solidaritātes apliecinājums. Šeit sanākušie līderi ir pieņēmuši atbildīgu lēmumu, lai paaugstinātu mūsu drošību un stiprinātu mūsu izturību. Šodien esam paveikuši daudz vairāk, nekā tikai izbeiguši Baltijas valstu enerģētisko izolāciju. Esam vēl ciešāk saliedējuši reģionu. Šodien esam vienojušies par Eiropas infrastruktūru, kas mūs vienos, nevis šķirs".

EK uzsvēra, ka viens no Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas savienības stratēģijas svarīgākajiem elementiem ir pilnveidot energoinfrastruktūru, izveidojot trūkstošos savienojumus. "Iesaistīto dalībvalstu izrādītā solidaritāte demonstrē, ka kopīgiem spēkiem var spēcināt un nodrošināt visas Eiropas Savienības daļas pret iespējamiem energopiegādes pārrāvumiem. Iesaistītās valstis ir gatavas sadarboties arī turpmāk, lai šo reģionu vēl dziļāk integrētu ES iekšējā enerģijas tirgū," norādīja EK.

Tāpat paziņojumā teikts, ka EK "ir apņēmusies gādāt, lai enerģija plūstu turp, kur tā ir visvairāk nepieciešama, un rūpēties, lai katrai dalībvalstij būtu vismaz trīs piegādes avoti. Izbūvēt trūkstošos pārrobežu savienojumus starp Baltijas jūras reģionu un pārējo ES enerģijas tirgu ir EK prioritāte".

Parakstot nolīgumu, klātesošie valstu un valdību vadītāji nāca klajā ar paziņojumu, kurā tie apstiprināja savu gatavību turpināt savienot savus energotirgus un pastiprināt to izturību.

Polijas premjerministre Eva Kopača iepriekš sacīja, ka Polijas un Lietuvas gāzes savienojums ir iecerēts, lai uzlabotu Polijas un Baltijas valstu enerģētisko drošību.

Gāzesvada nolūks ir samazināt Baltijas valstu enerģētisko atkarību no Krievijas, palielināt Eiropas tirgu integrāciju, kā arī energoresursu sadales drošību.

Biznesa laikraksts "Financial Times" vēstīja, ka līgums ir apliecinājums tam, ka pieaug starptautiskais atbalsts Igaunijai, Latvijai un Lietuvai.

Starpsavienojuma plānotās izmaksas tiek lēstas 558 miljoni eiro, no kuriem Eiropas Savienības subsīdijas sasniedz 295 miljonus eiro. 120 miljonus eiro segs Polija, 54,9 miljonus eiro - Lietuva, 29,4 miljonus eiro - Latvija un 1,5 miljonu eiro - Igaunija.

534 kilometrus garais gāzesvads savienos Varšavas pievārtē esošo Rembelščiznu ar Jauņūņiem Lietuvā. Tas būs pirmais gāzesvads, kas savienos Lietuvu un Poliju, un pirmais gāzes starpsavienojums starp Baltijas jūras reģiona austrumu daļu un kontinentālo Eiropu.

Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma projekts būtiski ļaus dažādot enerģijas piegādes Baltijas valstīm, kā arī ļaus gāzi no Lietuvas piegādāt abām pārējām Baltijas valstīm.

Darbus pie gāzesvada izbūves plānots sākt nākamgad, bet pabeigt - līdz 2019.gadam.