Obama aicina mainīt 'netaisnīgo' ASV kriminālsodu sistēmu  (13)

"Savienotās Valstīs mīt pieci procenti pasaules iedzīvotāju, taču 25% pasaules cietumnieku," savā iknedēļas radiouzrunā norādīja Obama. "Katru gadu mēs tērējam 80 miljardus, lai turētu cilvēkus ieslodzījumā."

Kā norādīja prezidents, cēlonis tik lielam ieslodzīto skaitam - 2,2 miljoniem - ir pēdējās desmitgades laikā vērojamā tendence, ka par nevardarbīgiem nodarījumiem tiek piespriests reāls ieslodzījums biežāk nekā jebkad iepriekš.

Neskatoties uz centieniem atrisināt šo problēmu, mūsu krimināltiesu sistēma "lielā mērā joprojām ir netaisna," norādīja Baltā nama saimnieks.

Viņš aicināja republikāņu kontrolēto Kongresu apstiprināt iesniegto likumprojektu par krimināltiesu sistēmas reformu, piebilstot, ka tuvākajās nedēļās dosies tūrē pa valsti, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai problēmai.

Kamēr ASV iedzīvotāju skaits kopš 1980.gada pieaudzis par 30%, ieslodzīto skaits ASV cietumos pieaudzis par 800%.

Kā ziņots, ASV senatori, kas pārstāv gan demokrātus, gan republikāņus, 1.oktobrī nāca klajā ar ieceri īstenot radikālas kriminālsodu sistēmas reformas, kuru mērķis ir samazināt sodus par nevardarbīgiem noziegumiem.

Likumprojekts gatavots trīs gadus un paredz atsacīties no likumā definētajiem minimālajiem soda mēriem, kas, kā apgalvo tiesību aktīvisti, bieži neatbilst nodarījuma smaguma pakāpei.

Senāta Tieslietu komitejas priekšsēdētājs Čaks Greislijs, kurš pārstāv republikāņus un ir viens no deviņiem likumprojekta iesniedzējiem, norādīja, ka, no vienas puses, tiks novērsta pārāk smagu soda mēru piemērošana par viegliem nodarījumiem, bet, no otras, tiks panākts, ka vardarbīgu noziegumu pastrādātāji un narkotiku tirdzniecības organizatori saņems to, ko pelnījuši.

Savukārt senators Diks Dērbins, kas pārstāv demokrātus, norādīja, ka ASV iesloga proporcionāli vairāk savu pilsoņu nekā jebkura cita valsts pasaulē.

"Obligātie minimālie sodi savulaik tika uzskatīti par spēcīgu atturošu faktoru. Taču patiesībā tie pārāk bieži bijuši netaisni, finansiāli bezatbildīgi un apdraudējuši sabiedrisko drošību," uzsvēra Dērbins, piebilstot, ka šī sodu politika nodokļu maksātājiem izmaksājusi miljardiem dolāru.

Viens no galvenajiem mērķiem ir mīkstināt tā dēvēto trīs pārkāpumu sistēmu, kas ir spēkā vairākās pavalstīs un paredz trešo reizi tiesājamajiem obligātu sodu, kas bieži ir mūža ieslodzījums, pat ja noziegums nav bijis vardarbīgs.

Piemēram, Kalifornijā no notiesātajiem, kas izcieš saskaņā ar trīs pārkāpumu sistēmu piespriestos sodus, trešdaļa sodīta par nevardarbīgiem nodarījumiem.

Pamazām liberalizējoties likumiem par marihuānu, tiesu sistēma nonākusi absurdā situācijā, jo cietumos ilgus ieslodzījuma termiņus izcieš personas, kas notiesātas par marihuānas tirgošanu vai glabāšanu, kamēr vairākās pavalstīs to vairs neuzskata par sodāmu nodarījumu.

Reforma paredz ierobežot nepilngadīgo ieslodzīšanu vieninieku kamerās, paaugstināt sodus par šaujamieroču glabāšanas noteikumu pārkāpumiem, ko pieļāvuši "karjeras noziedznieki", un atvieglot ieslodzīto piekļuvi tā dēvētajām recidīva novēršanas programmām, tostarp nodarbinātībai un izglītības kursiem.