Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs apņēmies pievienoties ASV Irākas karā gadu pirms 2003.gada iebrukuma, liecina dokumenti, kas nonākuši britu laikraksta "Mail on Sunday" rīcībā.
Šāds secinājums izdarāms no dienesta vēstules, kuru toreizējais ASV valsts sekretārs Kolins Pauels 2002.gada 28.martā rakstījis prezidentam Džordžam Bušam nedēļu pirms ASV līdera tikšanās ar britu premjeru prezidenta rančo Krofordā, Teksasā.
"Attiecībā uz Irāku, Blērs būs ar mums, ja būs nepieciešama militāra operācija," dokumentā, kuru "Mail on Sunday" publicējis savā tīmekļa vietnē, raksta Pauels.
"Viņš ir pārliecināts par diviem punktiem - draudi ir reāli, un panākumi pret Sadamu nesīs vēl lielākus reģionālos panākumus," izsakoties par Irākas prezidentu Sadamu Huseinu, kurš tika gāzts 2003.gada ASV iebrukuma rezultātā, norāda Pauels.
Dienesta vēstule un citi sensitīvi dokumenti ir daļa slepenajiem e-pastiem, kas glabāti uz ASV Demokrātu partijas prezidenta amata kandidātes Hilarijas Klintones privātā servera un kurus ASV tiesas likušas nodot atklātībai.
Pauels arī drošinājis Bušu, ka "Apvienotā Karaliste Tuvajos Austrumos sekos mūsu paraugam" .Viņš norādījis, ka Blērs ir gatavs izklāstīt "stratēģiskās, taktiskās un sabiedrisko attiecību vadlīnijas", lai stiprinātu sabiedrības atbalstu Irākas karam.
Blērs, kurš premjerministra amatā atradās no 1997. līdz 2007.gadam iepriekš vairākkārt noliedzis, ka viņš būtu steidzinājis sākt karu. Viņa vadībā Lielbritānija iebrukumam Irākā nodrošināja otru lielāko karavīru kontingentu, un britu spēki Irākā palika līdz 2011.gadam.
Lēmums par iesaistīšanos karā šobrīd Lielbritānijā ir ārkārtīgi nepopulārs, un tas stipri kaitējis Leiboristu partijai.
Blēra birojs pagaidām nekādus komentārus nav sniedzis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!