Vismaz trīs Sīrijā karojoši Krievijas pilsoņi gājuši bojā un vairāki ievainoti šāviņam trāpot viņu pozīcijās piekrastes provincē Latākijā, atsaucoties uz augsta ranga Sīrijas militāro avotu, vēsta aģentūra "Reuters".
Ja šī informācija apstiprināsies, šis būs pirmais zināmais gadījums, kad karadarbībā Sīrijā kopš 30. septembra, kad Krievija sāka gaisa uzlidojumus prezidenta Bašara al Asada režīma spēku pretinieku pozīcijām, gājuši bojā Krievijas pilsoņi.
Tikmēr Krievijas vēstniecībai Damaskā, kura pati nesen tika apšaudīta, nav informācijas par šīm ziņām, uzzinājusi aģentūra "RIA Novosti". No Sīrijas amatpersonām saņemt komentārus "Reuters" neizdevās.
Ziņas par Krievijas pilsoņu nāvi, nesniedzot precīzu skaitu, apstiprina Londonā bāzētās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" (SOHR) novērotāji. Domājams, ka bojāgājušie ir krievu brīvprātīgie nevis regulārās armijas karavīri, "Reuters" atklāj SOHR vadītājs Rami Abdulrahmans.
Pavisam apšaudītajās pozīcijā Latākijā līdzās Sīrijas valdības spēkiem atradušies 20 krievi, otrdien apgalvoja ar Asada armiju saistītais aģentūras "Reuters" avots.
Sīrijā valdības spēku pusē karojot vairāki simti krievu brīvprātīgo, intervijā ziņu vietnei "Lenta.ru" atklāja kāds brīvprātīgo vervēšanas organizācijas "Dobrovolec" rekrutētājs.
Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrija otrdien apgalvoja, ka Krimas ostas pilsētā Sevastopolē nogādāti 26 Krievijas karavīru līķi, norādot, ka Sīrijā tiem netiekot nodrošināti normāli sanitāri higiēniskie apstākļi, tāpēc daudzi ciešot no infekciju slimībām. Šī informācija nav neatkarīgi pārbaudīta.
Vēstīts, ka Krievija šogad palielinājusi savu militāro klātbūtni Sīrijā, bet 30. septembrī sāka uzlidojumus sava sabiedrotā prezidenta Bašara al Asada pretiniekiem.
Maskava apgalvo, ka cīnās pret radikālajiem islāmistu kaujiniekiem, bet noliedz, ka piedalās vai plānotu piedalīties sauszemes operācijās Sīrijā. Valstī gan darbojoties Krievijas militārie instruktori un padomnieki.
Kremlis norāda, ka neveic nekādas darbības, lai rekrutētu un sūtītu uz Sīriju brīvprātīgos karotājus.
Tikmēr jau iepriekš ir izskanējušas neapstiprinātas baumas, ka uz Sīriju karot Asada pusē devušies Krievijas brīvprātīgie, tostarp prokremliskie kaujinieki no Austrumukrainas.
Sīrijā karš notiek kopš 2011. gada, kad pret autoritārā prezidenta Bašara al Asada režīmu vērsti tautas protesti pārauga vardarbībā.
Tagad konflikts ir izvērties kompleksā vairāku fronšu karā starp režīmu, džihādistiem, nemierniekiem, kas vēlas Asada gāšanu, kurdiem un ASV vadīto koalīciju, kas rīko gaisa triecienus pret grupējuma "Islāma valsts" pozīcijām.
Kopš 30. septembra ar gaisa triecieniem Bašara al Asada režīma atbalstam iesaistījusies arī Krievija, draudot ieilgušo konfliktu vēl vairāk padziļināt, kā arī radot domstarpības ar ASV un citām reģiona valstīm, kuras atbalsta Asada opozīcijas spēkus.
Vairāk nekā 250 000 cilvēku ir gājuši bojā un miljons ievainoti. 11 miljoni pametuši savas mājas, no tiem vairāk nekā četri miljoni devušies uz ārzemēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
