Tieši pirms 35 gadiem - 1980. gada 24. oktobrī - Sadama Huseina vadītie Irākas spēki ieņēma Irānas robežpilsētas Horamšahras pārvaldes ēku, nodrošinot kontroli pār lielāko pilsētas daļu. Horamšahras iekarošana kļuva par asiņaināko un spilgtāko kauju Irākas-Irānas karā, kas turpinājās vēl astoņus nākamos gadus.
Irāka karu uzsāka gandrīz mēnesi iepriekš - 22. septembrī. Starp pirmajiem Irānas mērķiem, kas cieta no uzlidojumiem un artilērijas apšaudēm bija Horamšahras pilsēta.
Tā laika mediji ziņija, ka tieši Horamšahrā sākt uzbrukumu esot nolemts, jo to no Irākas šķīra tikai Eifratas un Tigras satekupe Šatelaraba, un nepilnus 20 kilometrus uz dienvidiem no tās atradās naftas pilsēta Ābadāna, turklāt tās nodrošināja tālāku piekļuvi pārsvarā etnisko arābu apdzīvotajai un ar naftu bagātajai Hūzestānai.
Portāls "Battlemaps" raksta, ka līdz kara otrās dienas rītam ap 500 irākiešu tanki jau bija šķērsojuši robežupi, un ieņēmuši vai sagrāvuši nozīmīgākās irāņu aizsardzības pozīcijas Horamšahras piepilsētās. Tuvākajās dienās pilsēta tika pilnībā ielenkta, bet aplenkumā esošo irāņu pretestība bija sīva.
Agrā 30. septembra rītā Irākas armija uzsāka pirmo sauszemes ofensīvu, ieejot pilsētā, bet karavīru virzīšanos apturēja Lielbritānijā ražotie "Chieftain FV4201" tanki, kurus briti irāņiem bija piegādājuši vēl pirms 1979. gada Islāma revolūcijas. Arī irākieši pilsētā ieveda tankus, bet savstarpējās tanku cīņās izrādījās vājāki.
Visu aplenkuma laiku Irākas Gaisa spēki pilsētu turpināja nežēlīgi bombardēt, un 14. oktobrī specvienības nakts aizsegā uzsāka otro ofensīvu - ieņēma augstākās ēkas, un nostiprināja pozīcijas ielās, kas veda uz pilsētas centru, tādējādi kontrolējot irāņu spēku kustību pilsētā.
Trešajā ofensīvā 21. oktobrī Irākas armijai izdevās pārņemt kontroli pār pilsētas centrālo rajonu, bet trīs dienas vēlāk Huseina režīma karavīri ieņēma administratīvās pārvaldes ēku.
25. un 26. oktobra naktīs lielākā daļa irāņu karavīru nakts aizsegā centās pamest ielenkto pilsētu, bet tika apšaudīti ar artilēriju un cieta lielus zaudējumus. Palikušajiem dažādos pilsētas rajonos savas pozīcijas izdevās noturēt līdz pat 10. novembrim, kad Irākas armija pasludināja pilnīgu kontroli pār pilsētu, raksta "Battlemaps".
Pēc Irākas iebrukuma pilsētā nebojātas bija palikušas vien nedaudzas mājas, gandrīz visi vietējie iedzīvotāji bija devušies bēgļu gaitās, bet katra no karojošajām pusēm bija zaudējusi vismaz 7000 vīru.
Irākiešu armija turpināja ofensīvu tālāk Irānā, bet nespēja iekarot ne netālu esošo Ābadānu, ne Hūzestānas reģiona galvaspilsētu Ahvāzu. Irānas spēki kara gaitā pie pilsētas robežām atgriezās pēc pusotra gada - 1982. gada aprīļa izskaņā.
Horamšahru pilnībā irāņiem izdevās atgūt tikai pēc mēneša un tās atbrīvošanas dienu - 24. maiju - Irānā joprojām atzīmē kā svētku dienu. Savukārt pati pilsēta neoficiāli iesaukta par "asiņu pilsētu" un "Irānas Staļingradu".
Atbrīvošanas kauju laikā gūstā krita 19 000 irākiešu, bet Sadams Huseins pavēlējis izpildīt nāvessodu vairākiem par pilsētas aizsardzību atbildīgajiem virsniekiem. "Globalsecurity" vēsta, ka pēc lielajiem zaudējumiem Irānā Huseins savai armijai lika nostiprināties uz valsts robežas, cerot, ka kaimiņvalsts piekritīs slēgt mieru.
Irāna gan karu turpināja, vēloties gāzt Huseinu. Karadarbība bez lieliem turpmākiem panākumiem kādai no pusēm beidzās vien 1988. gada augustā. Tiek lēsts, ka kopumā abu valstu karā bojā gāja no pusotra līdz diviem miljoniem cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
