Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs televīzijas kanālam "Rossiya 1" sacīja, ka Rietumvalstu politiķu vidū veidojas "pareiza izpratne" par Sīrijas situāciju, kas "dod cerības, ka politiskais process virzīsies uz priekšu pārskatāmā nākotnē, izmantojot ārējos spēlētājus, lai visas Sīrijas puses sēstos pie sarunu galda".
Lavrovs uzsvēra, ka," protams, ir jāgatavojas gan parlamenta, gan prezidenta vēlēšanām".
Viņš pauda pārliecību, ka migrantu krīze Eiropā ir palīdzējusi mainīt Eiropas Savienības (ES) politiķu domāšanu.
"Esmu pārliecināts, ka visnopietnākie politiķi ir guvuši mācību un attiecība uz Sīriju veidojas pareiza izpratne, lai gan pret Asadu vērsta demokratizācijas retorika turpinās," Lavrovs runāja par Krievijas sabiedroti Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu.
Krievijas ārlietu ministrs pieļāva, ka "ES ir jāatzīst un tā jau sāk atzīt migrantu krīzes un haosa Tuvajos Austrumos izcelsmi".
"Viņi sāk atcerēties to, kā izturējās pret Lībijas bijušo līderi Muammaru Kadafi, mēģinot vadīties no ilūzijām, ka demokrātija pati iesakņojas, tiklīdz diktators ir gāzts," teica Lavrovs.
Tāpat Lavrovs apliecināja, ka Krievijas gaisa spēki cīņā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" ir gatavi atbalstīt "Brīvo Sīrijas armiju", kas ir galvenā Rietumu atbalstītā organizācija, kura cīnās pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu.
"Mēs esam gatavi no gaisa atbalstīt arī patriotisko opozīciju, tostarp tā dēvēto Brīvo Sīrijas armiju," intervijā televīzijas kanālam teica Krievijas ārlietu ministrs.
"Mums galvenais ir kontaktēties ar cilvēkiem, kas ir pilnībā atbildīgi pārstāvēt šos vai citus bruņotos grupējumus, kas cita starpā cīnās pret terorismu," liecina Krievijas valsts kontrolētā televīzijas kanāla publiskotais intervijas pieraksts.
Lavrovs tā izteicās pēc tam, kad piektdien Vīnē tikās ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, lai meklētu jaunus veidus, kā panākt politisku risinājumu krīzei Sīrijā, kurā kopš 2011. gada gājuši bojā vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku.
Tikšanās Vīnē, kurā piedalījās arī Turcijas un Saūda Arābijas ārlietu ministri, "bija veiksmīga, parādot dažas idejas, kuras es šodien neatklāšu, bet kuras, kā es ceru, sniegs iespēju beigu beigās mainīt dinamiku," Lavrovs teica žurnālistiem piektdien.
Krievijas pozīcija, kā šķiet, mainās, paužot gatavību sniegt militāru un politisku atbalstu mērenajai pret Asadu noskaņotajai opozīcijai cīņā pret "Islāma valsti".
Līdz šim Krievija, runājot par Sīrijas opozīciju, vārdus "patriotisks" un "veselīgs", izmantoja raksturojot grupējumus, kas atbalsta Asadu cīņā pret nemierniekiem.
Otrdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārsteidza pasauli, Kremlī uzņemot Asadu, kas ir pirmā zināmā Sīrijas prezidenta ārvalstu vizīte, kopš 2011. gadā sākās sacelšanās pret viņa režīmu.
Pēc tikšanās ar Sīrijas prezidentu Putins sacīja, ka abi ir runājuši par Krievijas iespējamu atbalstu bruņotajiem nemierniekiem Sīrijā. Putins stāstīja, ka jautājis Asadam, ko viņš domātu, ja Krievija būtu gatava sniegt atbalstu cīņā pret terorismu ne tikai Sīrijas armijai, bet arī "bruņotajai Sīrijas opozīcijai, kas ir gatava pretoties un patiesām cīnīties pret teroristiem, "Islāma valsti"". Asads esot teicis, ka to vērtētu pozitīvi.
Rietumvalstis vairākkārt ir apsūdzējušas Krieviju, ka tā izmanto gaisa triecienus pret Rietumu atbalstīto opozīciju Sīrijā, lai gan Krievija uzstāj, ka triecieni ir vērti tikai pret "Islāma valsti".
Lavrovs atkārtoti pauda, ka Krievija sagaida no Rietumiem palīdzību, lai identificētu teritorijas, kuras kontrolē mērenā opozīcija, un veidotu saziņu ar "Brīvo Sīrijas armiju" un citām mēreno nemiernieku grupām.
"Amerikāņu atteikšanas koordinēt savu pretterorisma kampaņu ar mums ir vislielākā kļūda," sestdien paziņoja Lavrovs.
Krievijas ārlietu ministrs apgalvoja, ka "esam gatavi, ka šī koordinācija ir pēc iespējas dziļāka".
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs intervijā televīzijas kanālam RT paziņoja, ka Krievijas veikto uzlidojumu Sīrijā skaits tuvojas tūkstotim, tajos iznīcināti vairāk nekā 800 teroristu objektu.
Konašenkovs teica, ka kopš operācijas Sīrijā sākuma Krievijas gaisa spēki ir veikuši 934 uzlidojumus un iznīcinājuši 819 teroristu objektus, kas, kā viņš uzsvēra, pieder tikai un vienīgi "Islāma valsts" infrastruktūrai.
Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes Nekustamo īpašumu komitejas vadītājs Sergejs Gavrilovs, kurš pašlaik atrodas Damaskā, paziņoja, ka kops gaisa triecienu sākuma Sīrijā atgriezušies 800 tūkstoši bēgļu. To viņam tikšanās laikā esot teicis Sīrijas galvenais muftijs Ahmads Badrs al din Hasuns, kurš pateicies Krievijai par palīdzību cīņā pret terorismu.
Krievija 30. septembrī sāka gaisa triecienu kampaņu Sīrijā, atbalstot savu sabiedroto Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
