Ukrainas pilsētā Tokmakā visi iecirkņi ir atvērti jau kopš astoņiem no rīta. Pilsētas vēlēšanu komisijas vadītājs Mihails Vasiljevičs portālam "Delfi" pastāstīja, ka pirmajās darba stundās nekādas sūdzības par vēlēšanu norisi vēl nav saņemtas.
"Viss notiek mierīgi, nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Šobrīd ir atvērti visi 27 Tokmakas vēlēšanu iecirkņi," pastāstīja Vasiljevičs.
Uz "Delfi" jautājumu par to, vai vadītājs prognozē balsu pirkšanas gadījumus, Vasiljevičs norādīja, ka apšauba šādu iespēju. "Grūti teikt. Visi iecirkņu komisiju locekļi ir parakstījušies un brīdināti par kriminālatbildību krāpšanās gadījumā. Es jau 20 gadus strādāju vēlēšanu komisijās un nekad neesmu pieredzējis krāpšanās gadījumus. Ja atgadās kādās neskaidrības, tās parasti rodas komisijas locekļu cilvēcisko kļūdu dēļ," stāsta Vasiljevičs.
Savukārt pilsētas vēlēšanu komisijas sekretāre Ņina Šepašķenko, taujāta par balsu pirkšanas mēģinājumiem, atbildēja noliedzoši, norādot, ka "neviens mums nekad neko nav piedāvājis."
Tokmakas vēlēšanu iecirknis Nr. 230795 ir iekārtots vecā skolas palīgēkā. Iecirkņa vadītāja Ludmila Rjabšenko portālam "Delfi" pastāstīja, ka līdz šim nobalsojuši 10% no iecirknī reģistrētajiem vēlētājiem - aptuveni simts cilvēku.
Visapzinīgākie balsotāji esot pensionāri, kas ceļoties savlaicīgi, taču iecirkņa vadītāja tic, ka vēlāk nāks arī jaunieši. Rjabšenko norāda, ka vidēji vienā iecirknī ir reģistrēti 800 vēlētāji, taču tiek prognozēts, ka vēlētāju atsaucība būs mazāka.
Citi latviešu novērotāji, kas šobrīd atrodas Ukrainā, portālu "Delfi" informēja, ka Elektrodaras pilsētā, kurā atrodas viena no lielākajām atomelektrostacijām Eiropā, pie kāda no vēlēšanu iecirkņiem tikusi radīta mākslīga rinda, lai novērotāji tajā nespētu tikt iekšā. Tur arī novērots, ka daži vēlēšanu komisijas locekļi jau pirms balsošanas ir parakstījuši savu biļetenu daļu.
Savukārt Tokmakas iecirknī Nr. 230791 ap desmitiem no rīta "Delfi" novēroja aptuveni 20 cilvēku garu rindu. Iecirkņa vadītāja Nana Kravčenko atklāja, ka šobrīd nobalsojuši aptuveni 6% no tajā reģistrētajiem cilvēkiem un visos iecirkņos atrodas vēlēšanu novērotāji no politiskajām partijām.
Arī citviet pie vēlēšanu urnām veidojas rindas. Iecirkņa Nr. 230793 priekšsēdētāja vietniece Viktorija Kasimska "Delfi" pastāstīja, ka tik mazās pilsētās kā Tokmaka vēlēšanas parasti noritot mierīgi.
Taujāta par iespējamo balsu pirkšanu, Kasimska atbild noliedzoši: "Šī nav Žaparožje, nav Harkova, šeit tādas lietas nenotiek." Dienas pirmajā pusē iecirknī ir nobalsojis 131 cilvēks no aptuveni 1000 reģistrētajiem, taču Kasimska prognozē, ka kopumā nobalsot varētu aptuveni 40% reģistrēto cilvēku.
Viņa stāsta, ka daudzi cilvēki ir vīlušies valdībā un zaudējuši ticību tai, tāpēc arī neiet uz vēlēšanām. Ekonomiskā situācija pilsētā ir slikta, daudzi cilvēki brauc prom strādāt citur - arī uz Krieviju. Kasimska "Delfi" stāsta, ka pati zina trīs ģimenes, kas aizbraukušas strādāt uz Latviju.
Tikmēr iecirknī Nr. 230792 situācija ir citāda. Iecirkņa adītājs Ivans Osenko portālam "Delfi" stāsta, ka tādu vēlēšanu aktivitāti sen nav redzējis - pirmajās stundās nobalsojuši jau 200 cilvēki no vairāk nekā 1600 reģistrētajiem. Osenko uzskata, ka cilvēki tomēr nav atmetuši cerības un tic pārmaiņām.
Šajā iecirknī "Delfi" novēroja, ka atsevišķi komisijas locekļi uz galda tur jau parakstītus biļetenus. Taujājot Osenko par to, vai tas atļauts, iecirkņa vadītājs devies pārbaudīt situāciju un sabāra vainīgos, piekodinot vairs tā nedarīt. Šādi parakstīti biļeteni teorētiski dod iespēju tos pēc tam aizpiildīt, izmantojot neieraudušos vēlētāju datus.
Komisijas locekļi, kas uz galda turējuši parakstītos biļetenus, portālam "Delfi" norāda, ka tas darīts tikai tāpēc, lai process ietu ātrāk uz priekšu. Tikmēr Osenko apgalvo, ka viltot balsis tādā veidā esot gandrīz nereāli,jo komisijas loceklim tas būtu jāizdara tā, lai to nemana citi dalībnieki un iecirknī klātesošie partiju pārstāvji.
Pilsētas nomalē atrodas iecirknis Nr. 230803, kura vadītājs Pjotrs Kalužnijs portālam "Delfi" pastāstīja, ka viņa iecirknī vēlēšanu aktivitāte ir ļoti, ļoti vāja. Viņš to skaidro ar nomalē dzīvojošo pensionāru daudzumu un noteic, ka šajā pilsētas daļā jaunieši praktiski nedzīvo.
Līdzīga situācija - zema aktivitāte - ir arī citos iecirkņos pilsētas nomalēs, novēroja "Delfi".
Vēstīts, ka 25. oktobrī Ukrainā notiek pašvaldību vēlēšanas, kurām teorētiski būtu jāpabeidz varas maiņa, kas aizsākās 2014. gadā ar prezidenta Viktora Janukoviča gāšanu.
Pagājušā gada maija Ukrainā tika ievēlēts jauns prezidents Petro Porošenko, bet oktobrī notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātā tika izveidota prorietumnieciska valdība.
Taču vietējā varasiestādes pilsētās un reģionos, izņemot galvaspilsētu Kijevu, palika iepriekšējās.
Šīs pašvaldību vēlēšanas izceļas ar lielu konkurenci - uz 168 450 pilsētu mēru, ciemu vadītāju un apgabalu deputātu vietām pretendē vairāk nekā 350 000 kandidātu no 132 partijām.
Pavisam balsošanā ir jāievēl 22 apgabalu padomes, 213 rajona nozīmes pilsētu padomes, 462 rajonu padomes, 83 rajonu padomes pilsētās, 567 ciemu padomes, kā arī 9127 lauku padomes. Tāpat jāievēl arī pašvaldību vadītāji apgabalu centros un pilsētās.
Novērotāji paredz, ka balsošana varētu izcelties ar nepieredzēti plašu krāpniecību, politiskajiem spēkiem mēģinot ietekmēt vēlēšanu iznākumu - atspoguļojot Ukrainas politisko sistēmu, kāda tā bijusi pēdējos 20 gadus.
Tāpat sagaidāms, ka rezultāti var būt krasi atšķirīgi dažādos reģionos, turklāt neatspoguļot varas sadalījumu starp partijām parlamentā.
Parlamenta vēlēšanās plašs atbalsts bija premjera Arsēnija Jaceņuka Tautas frontei, taču pirms pašvaldību vēlēšanām, kā liecina aptaujas, tai bija tikai aptuveni viena procenta vēlētāju atbalsts.
Priekšvēlēšanu kampaņā galvenais uzsvars tika likts uz sociāli ekonomiskajām tēmām un orientāciju Eiropas virzienā, kamēr Ukrainas austrumu bruņotā konflikta tēma nav plaši pārstāvēta, liecina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ziņojums.
Vēlēšanas notiek visā Ukrainā, izņemot okupētajā Krimā un valsts austrumu reģionos, kurus kontrolē prokremliskie kaujinieki.
Pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas" bija ap šo pašu laiku ieplānojušas savas, starptautiski neatzītas vēlēšanas, kuras oktobra sākumā separātistu varasiestādes tomēr piekrita pārcelt uz vēlāku laiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
